Malkas Cenciperes izstāde “Smaids uz otas gala smailes”

Trešdien 7. augustā plkst. 18.00 lekciju un diskusiju par Malkas Cenciperes (Malka Tsentsiper) radošo darbu Izraēlas mākslas kontekstā vadīs Ārije Cencipers (Arieh Tsentsiper).

Malka Cencipere 1947. gadā dzimusi Viļņā, bet 1966. gadā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Izraēlu, kur guvusi izglītību gan matemātikas fakultātē Haifas Tehnionā, gan mūzikas nodaļā Izraēlas universitātē.  Māksliniece 20 gadus ir strādājusi kā programmētāja un  paralēli tam  nodarbojusies ar glezniecību un tēlniecību.

Kopš 1997.gada M. Cencipere pilnībā nolēmusi sevi veltīt mākslai. Šobrīd viņas darbi ir pazīstami plašam cienītāju lokam gan Izraēlā, gan arī ārpus tās, tostarp arī – ASV, Meksikā, Grieķijā, Spānijā, Francijā un Krievijā.

Lielākos panākumus M. Cencipere guva 2009. gadā, kad mākslas festivālā “Tradīcijas un mūsdienīgums”, Maskavā, ieguva godalgu kategorijā “Par unikālo nacionālo identitāti”. Pēc tam sekoja vairākas personālizstādes Baltkrievijas Nacionālajā Mākslas muzejā Minskā un Marka Šagāla muzejā Vitebskā, tāpat Viļņā, Kaļiņingradā, Sanktpēterburgā un Jeruzalemē un tagad Rīgā.

Pēdējo gadu laikā Malka piedalījusies dažādās kolektīvajās izstādēs, kuru starpā ir – naivās mākslas festivāli Katovicē (Polijā) un Jeruzalemē kā arī Francijas – Izraēlas Rudens salonā Jaffā (Izraēlā).

Lūk, ko raksta par Malkas Cenciperes daiļradi  mākslas zinātniece, galvenā redaktore mājaslapai Тарбут.ру Elīna Gončarskaja.

“Viņas galvenie un iemīļotākie personāži ir ebreju pilsētiņas iedzīvotāji. Šī mīlestība ar gadiem nepāriet, neizzūd. Malkas radošums nepakļaujas kosmopolītiskajām tendencēm, un tas globālajā pasaules ciematā dzīvot nevēlās, bet vēlās palikt nacionāla, tradicionāla, īpatnēja, miesa no miesas – īsta Austrumeiropas ebreju kultūra. Kāzu muzikanti un klauni, tumšās ebreju skaistules un to pavadoņi ar lielajiem deguniem, rabīni un nabagi, troļļi un maskas, domātāji un kaķi… Tie dzīvo uz audekla un papīra, tiek atlieti bronzā, pilni ar enerģiju, izstaro spēcinošu, dzīvu, auglīgu un produktīvu spēku. Tie redz sapņus, spēlē kāzas, fantazē, maldās, dejo un apbur.

Malkas Cenciperes pompozā, skaistā un skaļā varoņu pasaule pievelk tik ļoti, ka rodās vēlme šajā pasaulē sākt dzīvot. Un lai arī šīs pasaules “pamatiedzīvotāju” raksturi ir simboliski groteski pārspīlēti, asi raksturoti, pat hipetrrofēti – zem skumjajām un spilgtajām maskām, groteskā grima slēpjas cilvēki, īsti cilvēki, kuri ir labi un smieklīgi, ekspresīvi un  emocionāli, gudri un pārgudri, bet ne saskaņā ar rakstiem, bet katrs pa savam, pa cilvēciskam un šādi tie izsauc tikai patiesas simpātijas.

Malka Cencipere veido savu paralēlo ebreju pasauli, pasauli, kas ir pilna ar mīlestību un īstu ebreju  laimi. Tur vienmēr ir silts un vienmēr ir kāds ar ko parunāties, jo šeit visapkārt jebkas spēj runāt – kaķi, zivis, putni un kazas, turklāt runā viņi kā pienākas ar visu savu būtību – deguniem, rokām, acīm… Šeit dzīvo fejas, kuras buras kaut kā ne pārāk nopietni (tikai loģiski, kāpēc burties, ja viss tāpat ir lieliski?), cildeni mīlētāji un piezemēti  mūziķi.

Ja nu kāds aizdomātos par analogo Sholem Aleichem vizuālajā mākslā, tad noteikti salīdzinātu Malku Cenciperi ar vareno  ebreju rakstnieku. Viņas personāži tik pat traģikomiski, tik pat vienkārši, to manieres izsauc smaidu, no viņiem nāk cilvēcisks siltums, viņi it kā kustās pa viņas humora aso līniju, kur vienā pusē atrodas dzīves veids, bet otrā pusē jau fantastika…

Tautas humors – labākais līdzeklis pašaizsardzībai no traģiskās realitātes, no nepārtrauktas trauksmes, no nepārliecinātības par nākamo dienu. Skatoties uz Malkas Cenciperes gleznām un skulptūrām tu tici tam, ka mūsu tauta visdrīzākais tiešām ir mūžīga…”

Daži vārdi no pašas mākslinieces par saviem darbiem:

“Es mīlu savu gleznu varoņus, tie dzīvo zem krāsu šļakatām, smaida ar lūpu kaktiņiem un dzīvo savu pilntiesīgo dzīvi, iesaistot mani savos mīlas stāstos, kāzu ceļojumos un skaļās viesībās pie galda. Tie mani aicina uz pavasarīgu izjādi uz gaiļa, kopā ar viņiem esmu bijusi uz mēness, kur sajūsmināta lasīju zvaigznes un dzirdēju Haima dvēseliskās sarunas ar papagaili un viņa duetu ar kazu. Mani sākumā izdomātie varoņi atdzīvojas un, lūk, Moiše ar glāzi rokās piemiedza man, Mesijas ēzelītis smagi nopūtās un iemīlējušies gurdeni novērsa skatu… “

Izstāde apskatāma no 7. – 31. augustam peldošajā mākslas galerijā NOASS 

Muzejs atvērts katru dienu no 12.00 – 18.00 

Ieeja bez maksas