Muzeju nakts ietvaros 17. maijā „Kultūras un mākslas projekts NOASS” oficiāli uzsāks 16. sezonu. Plkst. 18.00 tiks atklāta Kaspara Teodora Bramberga personālizstāde „Dynamis”, kā arī Latvijas Naivās mākslas muzeja jaunā ekspozīcija, bet vakara turpinājumā plkst. 21:00 uzstāsies dzīvīgas enerģijas un pozitīvisma piesātinātā grupa „The Coco’nuts”.

Vakara programma:

18.00 – 21.00 – Kaspara Teodora Bramberga personālizstāde „Dynamis” un Latvijas Naivās mākslas muzeja jaunās sezonas atklāšana;

21.00 – 23.00 – Grupas „Coco’nuts” koncerts;

23.00 – 01.00 – Apskatāma Kaspara Teodora Bramberga personālizstāde „Dynamis” un Latvijas Naivās mākslas muzeja 9.sezonas izstāde.

23.00 – 01.00 – Spēlēs DJ Gosh Snobo

]]> http://vecs.noass.lv/night-of-museums-programme/feed/into/lv/ 0 http://vecs.noass.lv/atklata-rudens-plenera-skaista-pardaugava-2013-izstade/ http://vecs.noass.lv/atklata-rudens-plenera-skaista-pardaugava-2013-izstade/#comments Wed, 02 Oct 2013 11:55:32 +0000 http://vecs.noass.lv/?p=7125 No 1. līdz 14. oktobrim projekta «Es Būšu muzejā» ietvaros Latvijas Naivās mākslas muzejā būs apskatāma rudens plenēra laikā tapušo darbu izstāde - "Skasitā Pārdaugava". ]]>

No 1. līdz 14. oktobrim projekta «Es Būšu muzejā» ietvaros Latvijas Naivās mākslas muzejā būs apskatāma rudens plenēra laikā tapušo darbu izstāde – “Skasitā Pārdaugava”.

Turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, arī šogad Latvijas Naivās mākslas muzejs sadarbībā ar Tautas Tēlotājmākslas biedrību “Cinobrs” rīkoja plenēru. Šogad plenērā piedalījās sešas no tēlotājmākslas biedrības «Cinobrs» Rīgas glezniecības studijām. Atsaucība bija ļoti liela, jau septembra pēdējā nedēļā mākslinieki plūda uz AB dambi, lai nodotu savus darbus vērtēšanai. Kopumā izstādei tika atlasīti trīsdesmit autoru darbi, kuros redzamas dažādas Pārdaugavas ieliņas, mājas un to iedzīvotāji.

Latvijas Naivās mākslas muzejs atvērts gan dalībniekiem, gan interesentiem līdz 14. oktobrim: no Pirmdienas līdz Piektdienai, 12:00-18:00.

Kā noritēja izstādes “Skaistā Pārdaugava” atklāšanas svētki:

Organizē:

Atbalsta:

Trešdien 7. augustā plkst. 18.00 lekciju un diskusiju par Malkas Cenciperes (Malka Tsentsiper) radošo darbu Izraēlas mākslas kontekstā vadīs Ārije Cencipers (Arieh Tsentsiper).

Malka Cencipere 1947. gadā dzimusi Viļņā, bet 1966. gadā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Izraēlu, kur guvusi izglītību gan matemātikas fakultātē Haifas Tehnionā, gan mūzikas nodaļā Izraēlas universitātē.  Māksliniece 20 gadus ir strādājusi kā programmētāja un  paralēli tam  nodarbojusies ar glezniecību un tēlniecību.

Kopš 1997.gada M. Cencipere pilnībā nolēmusi sevi veltīt mākslai. Šobrīd viņas darbi ir pazīstami plašam cienītāju lokam gan Izraēlā, gan arī ārpus tās, tostarp arī – ASV, Meksikā, Grieķijā, Spānijā, Francijā un Krievijā.

Lielākos panākumus M. Cencipere guva 2009. gadā, kad mākslas festivālā “Tradīcijas un mūsdienīgums”, Maskavā, ieguva godalgu kategorijā “Par unikālo nacionālo identitāti”. Pēc tam sekoja vairākas personālizstādes Baltkrievijas Nacionālajā Mākslas muzejā Minskā un Marka Šagāla muzejā Vitebskā, tāpat Viļņā, Kaļiņingradā, Sanktpēterburgā un Jeruzalemē un tagad Rīgā.

Pēdējo gadu laikā Malka piedalījusies dažādās kolektīvajās izstādēs, kuru starpā ir – naivās mākslas festivāli Katovicē (Polijā) un Jeruzalemē kā arī Francijas – Izraēlas Rudens salonā Jaffā (Izraēlā).

Lūk, ko raksta par Malkas Cenciperes daiļradi  mākslas zinātniece, galvenā redaktore mājaslapai Тарбут.ру Elīna Gončarskaja.

“Viņas galvenie un iemīļotākie personāži ir ebreju pilsētiņas iedzīvotāji. Šī mīlestība ar gadiem nepāriet, neizzūd. Malkas radošums nepakļaujas kosmopolītiskajām tendencēm, un tas globālajā pasaules ciematā dzīvot nevēlās, bet vēlās palikt nacionāla, tradicionāla, īpatnēja, miesa no miesas – īsta Austrumeiropas ebreju kultūra. Kāzu muzikanti un klauni, tumšās ebreju skaistules un to pavadoņi ar lielajiem deguniem, rabīni un nabagi, troļļi un maskas, domātāji un kaķi… Tie dzīvo uz audekla un papīra, tiek atlieti bronzā, pilni ar enerģiju, izstaro spēcinošu, dzīvu, auglīgu un produktīvu spēku. Tie redz sapņus, spēlē kāzas, fantazē, maldās, dejo un apbur.

Malkas Cenciperes pompozā, skaistā un skaļā varoņu pasaule pievelk tik ļoti, ka rodās vēlme šajā pasaulē sākt dzīvot. Un lai arī šīs pasaules “pamatiedzīvotāju” raksturi ir simboliski groteski pārspīlēti, asi raksturoti, pat hipetrrofēti – zem skumjajām un spilgtajām maskām, groteskā grima slēpjas cilvēki, īsti cilvēki, kuri ir labi un smieklīgi, ekspresīvi un  emocionāli, gudri un pārgudri, bet ne saskaņā ar rakstiem, bet katrs pa savam, pa cilvēciskam un šādi tie izsauc tikai patiesas simpātijas.

Malka Cencipere veido savu paralēlo ebreju pasauli, pasauli, kas ir pilna ar mīlestību un īstu ebreju  laimi. Tur vienmēr ir silts un vienmēr ir kāds ar ko parunāties, jo šeit visapkārt jebkas spēj runāt – kaķi, zivis, putni un kazas, turklāt runā viņi kā pienākas ar visu savu būtību – deguniem, rokām, acīm… Šeit dzīvo fejas, kuras buras kaut kā ne pārāk nopietni (tikai loģiski, kāpēc burties, ja viss tāpat ir lieliski?), cildeni mīlētāji un piezemēti  mūziķi.

Ja nu kāds aizdomātos par analogo Sholem Aleichem vizuālajā mākslā, tad noteikti salīdzinātu Malku Cenciperi ar vareno  ebreju rakstnieku. Viņas personāži tik pat traģikomiski, tik pat vienkārši, to manieres izsauc smaidu, no viņiem nāk cilvēcisks siltums, viņi it kā kustās pa viņas humora aso līniju, kur vienā pusē atrodas dzīves veids, bet otrā pusē jau fantastika…

Tautas humors – labākais līdzeklis pašaizsardzībai no traģiskās realitātes, no nepārtrauktas trauksmes, no nepārliecinātības par nākamo dienu. Skatoties uz Malkas Cenciperes gleznām un skulptūrām tu tici tam, ka mūsu tauta visdrīzākais tiešām ir mūžīga…”

Daži vārdi no pašas mākslinieces par saviem darbiem:

“Es mīlu savu gleznu varoņus, tie dzīvo zem krāsu šļakatām, smaida ar lūpu kaktiņiem un dzīvo savu pilntiesīgo dzīvi, iesaistot mani savos mīlas stāstos, kāzu ceļojumos un skaļās viesībās pie galda. Tie mani aicina uz pavasarīgu izjādi uz gaiļa, kopā ar viņiem esmu bijusi uz mēness, kur sajūsmināta lasīju zvaigznes un dzirdēju Haima dvēseliskās sarunas ar papagaili un viņa duetu ar kazu. Mani sākumā izdomātie varoņi atdzīvojas un, lūk, Moiše ar glāzi rokās piemiedza man, Mesijas ēzelītis smagi nopūtās un iemīlējušies gurdeni novērsa skatu… “

Izstāde apskatāma no 7. – 31. augustam peldošajā mākslas galerijā NOASS 

Muzejs atvērts katru dienu no 12.00 – 18.00 

Ieeja bez maksas

Izstādi “Virtuālā piemiņas vieta Rīgā, 2012”, kuras kurators ir vācu mākslinieks un festivāla  “artvideoKOELN”  direktors Vilfrīds Agrikola de Koloņa (Wilfried Agricola de Cologne) varēs skatīt peldošajā mākslas galerijā “Noass” līdz pat 7.jūlijam.

Izteiksmīgā “Shoah”  filmu kolekcija ir unikāla pasaules mēroga iniciatīva, kas radusies 2010. gadā, kā veltījums 65. gadskārtas atcerei kopš Aušvices nacistu koncentrācijas nometnes ieslodzīto atbrīvošanas.

Kolekcijas veidotājs aicinājis jaunās paaudzes mākslas profesionāļus no dažādām pasaules valstīm,  izmantojot mūsdienīgus mākslinieciskās izpausmes līdzekļus, galvenokārt kustīgo attēlu, un akcentējot emocionāli piesātinātu stāstījumu, atspoguļot izpratni par Holakausta tēmu.

Pēc trīs dienu ilgas konferences, kas Rīgā pulcēja 7 izcilus māksliniekus no visas pasaules, tostarp Doranu Polaku (Doron Polak) un Eitanu Vitkonu (Eitan Vitkon) no Izraēlas, Feliču Hapetzederu (Felice Hapetzeder) no Zviedrijas, Dorisu Neidlu (Doris Neidl) no Austrijas, Kristianu Berti (Christiano Berti) no Itālijas, Džeju Nīdhamu (Jay Needham), Benu Neufeldu (Ben Neufeld) un Šelliju Džordonu (Shelley Jordon) no ASV, kas savos darbos apspēlējuši tuvinieku stāstus par Holokausta laikā piedzīvoto, izstāde atvērta plašākai publikai.

Ekspozīcija “Virtuālā piemiņas vieta Rīgā, 2012”, izvairoties no politiskiem uzstādījumiem, akcentē individuālus stāstus, kas glabāti ģimenēs, mākslinieku interpretēti un atdzīvināti, rosina apmeklētājus aizdomāties par toleranci, sapratni un katra cilvēka personiskā pārdzīvojuma nozīmību, veidojot sabiedrības kolektīvo atmiņu par vēstures notikumiem.

Kolekcija apvieno 40 mākslinieku no 15 valstīm sniegtās interpretācijas, kas variē no dokumentāliem stāstījumiem un intervijām, līdz multfilmām un tuvinieku dienasgrāmatu ekranizācijām, tādējādi sniedzot pēc iespējas plašu ieskatu, par stāstiem un pārdzīvojumiem, kas glabājas ne vien izstādes mākslinieku, bet arī visas sabiedrības atmiņā.

“Shoah” filmu kolekciju pavada un papildina Izraēlas mākslinieka Eitana Vitkona (Eitan Vitkon) eksperimentālo fotogrāfiju izlase, kas dokumentē atzītā performances mākslinieka Dorona Polaka (Doron Polak) speciāli Rīgai, kā pilsētai, kurā meklējamas mākslinieka ģimenes saknes, veidoto performanci. Dorana Polaka performance bija skatāma izstādes atklāšanā 1.jūnijā. Tā balstīta uz  mākslinieka tēva dienasgrāmatas ierakstiem, kas rakstīti Rīgas geto.

Savukārt, itāļu mākslinieka Paulo Bonfiļjo (Paolo Bonfiglio) zīmējumi, kas izstādīti galerijas pagrabstāvā, atlasīti no vairāk nekā 12 000 autora skicēm, kas izmantotas multfilmas “Mortale” veidošanā. Šī multfilma savas skumjās un smeldzīgās noskaņas dēļ ir viena no izteiksmīgākajām un emocionālākajām animācijas filmām, kas iekļauta  “Shoah” kolekcijā.

Bildes no notikuma skaties šeit.

Izstādi organizē biedrība  Kultūras un mākslas projekts “Noass” (Rīga) un tā notiek Eiropas Savienības daudzgadu  programmas „Kultūra” atbalstītā daudzu gadu sadarbības projekta “Engine Room Europe” programmas ietvaros, realizējot aktivitāti “A-team – mākslinieki pārmaiņām”. Projektu Rīgā atbalsta Latvijas Kultūras ministrija, ASV, Izraēlas, Zviedrijas un Austrijas  vēstniecības Latvijā, kā arī biedrība Shamir, Rīgas Geto un Latvijas Holakausta muzejs, viesnīca “FG Royal Hotel”.

Izstādē piedalās: Agricola de Cologne (Vācija) ‐ Yochai Avrahami un Karin Eliyahu (Izraēla) ‐ Bebe Beard (ASV) – Christiano Berti (Itālija) ‐ Isobel Blank (Itālija) ‐ Paolo Bonfiglio (Itāljā) ‐ Sean Burn (Lielbritānija) ‐ David R. Burns (ASV) – Brian Delevie (ASV) ‐ Konstantinos‐A. Goutos (Grieķija) ‐ Alicia Felberbaum (Lielbritānija) ‐ Grace Graupe Pillard (ASV) ‐ Felice Hapetzeder (Zvierija) ‐ Holger Kiess (Vācija) ‐ Anetta Kapon (ASV) ‐ Shon Kim (Dienvidkoreja) – Tammy Mike Laufer (Izraēla) ‐ Dana Levy (Izraēla) ‐ Heike Liss un Thea Farhadian (ASV) ‐ Lukas Matejka (Slovākija) ‐ Jenna Feldman (ASV) – Theme Bannenberg un Nok Snel (Nīderlande) – Branko Miliskovic (Serbija) ‐ Jay Needham (ASV) ‐ Doris Neidl (Austrija) ‐ Miri Nishri (Izraēla) ‐ Cezary Ostrowski (Polija) ‐ Doron Polak un Uri Dushy (Izraēla) ‐ Nathania Rubin (ASV) ‐ Jens Salander (Zviedrija) ‐ Antti Savela (Zviedrija) ‐ Daveed Shwartz (Izraēla) ‐ Maja Schweizer (Vācija) ‐ Boris Sribar (Serbija) ‐ Anders Weberg (Zviedrija) ‐Yonatan Weinstein (Izraēla) ‐ Dova Cahan (Izraēla) ‐ Shelley Jordon (ASV) – Ben Neufeld (ASV) – Marita Contreras (Peru) – Tova Beck‐Friedman (ASV) – Janet Riedel (Vācija) – Katja Pratschke (Vācija) – Gusztáv Hámos (Ungārija).

 .

Izstāde “Virtuālā piemiņas vieta Rīgā, 2012” apskatāma peldošajā mākslas galerijā “NOASS” Rīgā, AB-Dambis 2, LV-1048.

No otrdienas līdz  sestdienai, plkst. 12:00 – 19:00.

Izstāde atvērta līdz 7.jūlijam.

Ieeja ekspozīcijā bez makslas.

..

23. un 24. jūnijā galerija slēgta.

 .

SFC – Shoah Film Collection

http://dts.engad.org 

http://dts.engad.org/sfc-index.html

http://vad.nmartproject.net/?page_id=1641

.

A Virtual Memorial Riga 2012 – Commemorative Interventions

http://riga2012.a-virtual-memorial.org

.

Vilfrīda Agrikolas de Koloņa (Wilfried Agricola de Cologne) ‘dienasgrāmata’ rezidences laikā Rīgā

http://ateamartistsforchange.wordpress.com/category/latvian-category/

No 2012. gada 15. jūnija līdz 29. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma izstāde „Negantnieki. Mākslinieki – sabiedrības izaicinātāji”.

Izstāde pārstāv Latvijas māksliniekus-provokatorus ar darbiem, kas tapuši no 1980. gadu otrās puses līdz mūsdienām – laikā, kad vienīgais cenzūras aparāts ir bijusi pašas sabiedrības attieksme. Lai uzsvērtu vienu no izstādes uzstādījumiem – demonstrēt vērtēšanas kritēriju nosacītību –, ekspozīcijā apvienotas vairākas mākslinieku paaudzes, izceļot tos autorus, kuri ir vērsti uz sabiedrības izaicināšanu. Kas reiz 1980. gados izpelnījās asu sabiedrības un arī mākslas pazinēju kritiku, mūsdienās bauda klasiķu statusu.

Izstāde nepretendē uz provokatīvu Latvijas mākslas liecību atlasi, jo šādi notikumi vienmēr ir „īslaicīgi”, turklāt reti kurš darbs būtu atkārtojams mūsdienās. Ekspozīcijā pārstāvēti dažādi mēdiji: glezniecība, grafika, objekti, instalācijas, fotogrāfijas un filmas.

Formāli „negantniekus” būtu iespējams iedalīt divos tipos – huligānos (piemēram, Kristians Brekte, Gints Gabrāns, Ivars Grāvlejs, Miķelis Fišers, Maija Kurševa) un sociālkritizētājos (Kristaps Ģelzis, Aija Zariņa), taču arī sabiedriski atbildīgajam nākas pārkāpt likuma zonu, lai izkustinātu skatītāju no mietpilsoniskās miera pozīcijas un aicinātu uz pārmaiņām. Huligāni cenšas šokēt, provocēt sabiedrību, lai tikai izraisītu pretreakciju. Sociālkritizētāji darbojas mākslas laukā, kas cieši saskaras ar varu un kontroli. Viss, kas pretendē būt par autoritāti, sludinot neapšaubāmu „patiesību” un „pareizību”, kļūst par mākslinieku-„negantnieku” kritikas objektu.

Ja 1980. gadu otrajā pusē mākslinieki centās mest poētisku izaicinājumu padomju varai, izmantojot simboliskus, taču nepārprotamus tēlus (Andris Breže, Kristaps Ģelzis, Andrejs Kalnačs, Vilnis un Juris Putrāmi), tad mūsdienu māksliniekiem saistošāka šķiet baznīca kā institūcija un reliģija kā „neaizskaramā” tēma, tāpat arī seksualitāte (Vladislavs Lakše, Kārlis Vītols, Otto Zitmanis), kamēr politiskos sižetus turpina radīt iepriekšējā paaudze: Leonards Laganovskis, Juris Utāns un Ivars Poikāns. Jaunie politiski aktīvie mākslinieki savu attieksmi pauž anonīmi, izmantojot māju fasādes un ielas, kas diemžēl izstādē nevar tikt iekļauts. Bez jau minētajiem varas iemiesojumiem mākslinieku – sabiedrības izaicinātāju ir saistījusi stingri kontrolētā kultūras kanona zona, kad viņi, apbruņojušies ar postmodernisma piedāvātajām iespējām, visai brīvi pakļauj to savai interpretācijai un / vai dekonstrukcijai.

Pārsvarā mākslinieki-provokatori ir gados jauni, reti kurš no viņiem turpina izaicināt laikabiedrus nobriedušākā vecumā, tādēļ izstādei dots nosaukums „Negantnieki”, kas ietver atsauci uz bērnību un palaidnībām, neaizmirstot par „spēles” mirkli, bez kura nav iedomājama kultūra.

Ekspozīcijai atlasīti arī Ērika Apaļā, Ginta Apsīša, Māra Ārgaļa, Arņa Balčus, Artūra Bērziņa, Sergeja Djomina, Jāņa Mitrēvica, Ernesta Kļaviņa, Normunda Lāča, grupas „NSRD”, Oļega Tillberga, Māra Subača, Andra Vītoļiņa, Vilņa Zābera darbi.

Izstādi veido darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma, kā arī privātkolekciju un mākslinieku īpašumā esošie artefakti.

Teksts: Sniedze Kāle

IZSTĀDES  KURATORE:

Sniedze Kāle, mākslas zinātniece

GSM: (+371) 29 218766, E: sniedze.kale@gmail.com

SAISTĪTIE  PASĀKUMI:

* visu izstādes laiku

otrdienās Akcija „Lata dienas”:

iespēja apmeklēt izstādi, maksājot tikai LVL 1,00!

* 15. jūlijā                          

plkst. 15.00 „Sarunas muzejā”:

tikšanās ar izstādes kuratori Sniedzi Kāli

LNMM izstāžu zāle Arsenāls (Torņa iela 1)

DARBA  LAIKS:

Otrdienās, trešdienās, piektdienās  12.00–18.00, kase 12.00–17.45

Ceturtdienās 12.00–20.00, kase 12.00–19.45

Sestdienās, svētdienās 12.00–17.00, kase 12.00–16.45

Pirmdienās slēgts

BIĻEŠU  CENAS:

Pieaugušie: LVL 2,50 (2,00)*

Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 1,50 (1,00)

Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): LVL 4,00

* Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 10 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.

Preses materiālu sagatavoja: Nataļja Sujunšalijeva

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja

Reklāmas un informācijas darba kuratore

T: (+371) 67 357527

F: (+371) 67 357520

E: pr.service@lnmm.lv

I:  www.lnmm.lv

Twitter: www.twitter.com/lnmm_muzejs

Vizīte Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā / 1. jūnijs:

Piedalījās: NOASS komanda un  mākslinieki Doron Polak (Izraēla), Eitan Vitkon (Izraēla), Felice Hapetzeder (Zviedrija), Doris Neidl (Austrija), Jay Needham (ASV), Ben Neufeld (ASV), Shelley Jordon (ASV) un izstādes “Virtuālā piemiņas vieta Rīgā 2012″ kurators Wilfried Agricola de Cologne un eksursiju mums vadīja Rabīns Menahems Barkahams

Mākslinieku sarunas 1. un 2. jūnijs

Piektdiena, 1. jūnijs, 2012

Tikšanās peldošajā mākslas galerijā NOASS

Izstāde “Kā izdzīvo atmiņas” – Eitan Vitkon fotogrāfijas un Paolo Bonfiglio zīmējumi

19:00 mākslinieku sarunas un lekcijas ar Felice Hapetzeder (Zviedrija), Doron Polak (Izraēla) un Eitan Vitkon (Izraēla)

21:30 seanss – “Shoah” filmu kolekcija, diskusijas

.

Sestdiena, 2. jūnijs, 2012

Tikšanās peldošajā mākslas galerijā NOASS

Izstāde “Kā izdzīvo atmiņas” – Eitan Vitkon fotogrāfijas un Paolo Bonfiglio zīmējumi

17:00 mākslinieku sarunas un lekcijas ar Ben Neufeld (ASV), Cristiano Berti (Itālija) un Shelley Jordon (ASV)

21:30 seanss – “Shoah” filmu kolekcija, diskusijas

 .

Svētdiena, 3. jūnijs, 2012

Tikšanās peldošajā mākslas galerijā NOASS

Izstāde “Kā izdzīvo atmiņas” – Eitan Vitkon fotogrāfijas un Paolo Bonfiglio zīmējumi

19:00 mākslinieku sarunas un lekcijas ar Doris Neidl (Austrija) un Jay Needham (ASV)

21:00 seanss – “Shoah” filmu kolekcija, diskusijas

 .

“Shoah” filmu kolekcija 1. – 8.  jūnijs, 2012

“Shoah” filmu kolekcijas seansi notiks no  1. – 3.  jūnijam peldošajā mākslas galerijā, kā arī Holokausta muzeja konferences laikā 4. -5. jūnijā, kuru rīko Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās

.

RĪGA – Doron Polak performance – 1. jūnijs, 2012

Izraēlas mākslinieka Doron Polak performance – mākslinieka ģimenes saknes meklējamas Rīgā un performance ir saistīta ar viņa tēva atmiņām – peldošajā mākslas galerijā NOASS, 1. jūnijā

.

Izstāde “Kā izdzīvo atmiņas”   – 1. – 8. jūnijs, 2012

Izstādē “Kā izdzīvo atmiņas” ir redzamas Eitan Vitkon fotogrāfijas, Paolo Bonfiglio zīmējumi, kas ir pamats viņa animācijas filmai “Mortale” un daļa no “Shoah” filmu kolekcijas – peldošajā mākslas galerijā NOASS – atvērts: 1. – 3. jūnijs no 19:00 līdz 22:00 un 4. – 8. jūnijs no 12:00 līdz 19:00

.

Ar papildus informāciju var iepazīties šeit.

1.jūnijā, vasaras pirmajā dienā, peldošajā mākslas galerijā “Noass” tiks atvērta neparasta izstāde – “Virtuālā piemiņas vieta Rīgā 2012”.

“Noass” savās telpās uzņems vācu mākslinieka un festivāla “artvideoKOELN” direktora Vilfrīda Agrikolas de Koloņa (Wilfried Agricola de Cologne) veidotu “Shoah” filmu kolekciju un to pavadošo mākslas darbu skati.

Šī izteiksmīgā kolekcija ir unikāla pasaules mēroga iniciatīva, kas radusies 2010. gadā kā veltījums 65. gadskārtas atcerei kopš Aušvices nacistu koncentrācijas nometnes ieslodzīto atbrīvošanas. Kolekcijas pamatā ir video mākslas darbi, kas veltīti “Shoah” jeb Holokausta tēmai.

Kolekcijas veidotājs aicinājis jaunās paaudzes mākslas profesionāļus no dažādām pasaules valstīm, izmantojot mūsdienīgus mākslinieciskās izpausmes līdzekļus, atspoguļot izpratni par Holokausta tēmu.

Projekta norise Rīgā, tieši vasaras sākumā, nav nejaušība. Holokausts Latvijā sākās 1941. gada 4. jūlijā, kad tika nodedzināta Rīgas Lielā  Horālā sinagoga. Pēc tam sekoja Rīgas geto izveide, kurā ievietoja ne tikai ebrejus – Latvijas iedzīvotājus, bet arī nāvei nolemtos ebrejus no citām Eiropas valstīm.

Videofilmas, melnbaltie grafikas darbi, šokējoši asociatīvas performanču foto dokumentācijas, vienlaikus ar lekcijām un sarunām ar pašiem māksliniekiem, spilgtā veidā atgādina skatītājiem par tādām tēmām kā tolerance un demokrātija, uzjundot sabiedrības kolektīvo atmiņu par XX. gadsimta briesmīgāko notikumu – Holokaustu.

Šīs izstādes mērķis ir vairot skatītāja sirdī sapratni un domu, ka šādi notikumi nedrīkst atkārtoties.

“Shoah” – tulkojumā no ivrita – katastrofa, vai grieķiski – Holokausts. Sešu miljonu cilvēku nogalināšana Otrajā pasaules karā tikai pēc nacionālās piederības – tā ir katastrofa pasaules civilizācijas vēsturē. Eiropā, tāpat kā citviet pasaulē ik gadus šai šausminošajai tēmai tiek veltītas izstādes, filmas un muzeju ekspozīcijas.

Izstādes organizatori ir pārliecināti, ka  kolektīvās atmiņas un piemiņas tēma, kura atspoguļosies Izraēlas, Austrijas, Zviedrijas, ASV, Itālijas un citu, kopā 15 valstu, mākslinieku 40 darbos neatstās vienaldzīgus Latvijas skatītājus.

Izstāde būs apskatāma no 1. jūnija līdz 8. jūnijam peldošajā mākslas galerijā “Noass” pie AB dambja, iepretim viesnīcai „Radisson Blu Daugava”.

Izstādes programma angļu valodā:

Izstādi organizē “Kultūras un mākslas projekts NOASS” Rīga.

Mākslinieks un kurators – Wilfried Agricola de Cologne, kas pārstāv artvideoKOELN – starptautiskā kuratoru iniciatīvi „art & moving images” no Ķelnes, Vācijas.

Pieaicinātie mākslinieki – Doron Polak (Izraēla), Eitan Vitkon (Izraēla), Felice Hapetzeder (Zviedrija), Doris Neidl (Austrija), Jay Needham (ASV), Shelley Jordon (ASV), Ben Neufeld (ASV), Cristiano Berti (Itālija).

Projektu Rīgā atbalsta Latvijas Kultūras ministrija, ASV, Izraēlas, Zviedrijas un Austrijas vēstniecības Latvijā, kā arī biedrība Shamir, Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs, viesnīca “FG Royal Hotel”.

Izstāde notiek  Eiropas Komisijas programmas “Kultūra” atbalstītā daudzu gadu sadarbības projekta – “Engine Room Europe” programmas ietvaros, realizējot aktivitāti “A-team – mākslinieki pārmaiņām”. “A- team” ir radošo procesu veicinoša aktivitāte, kas norisinās Zviedrijā, Bulgārijā, Latvijā un Slovēnijā. Tās uzdevums ir, vienā komandā apvienojot ārvalstu māksliniekus, kultūras mediatoru no neatkarīgo kultūras centru loka, kā arī  kādu vietējās sabiedrības pārstāvi, ar māksliniecisku līdzekļu palīdzību risināt sabiedrībai svarīgu, sāpīgu un aktuālu jautājumu.

“Engine Room Europe (ERE)” ir Eiropas Komisijas programmas “Kultūra” atbalstīts  projekts ilgtspējīga neatkarīgās kultūras sektora attīstībai, kura laikā tiek realizētas vairāk nekā 20 aktivitātes 14 dažādās Eiropas valstīs. “Engine Room Europe” projektu vada  “Trans Europe Halles” – Eiropas neatkarīgo kultūras centru tīkls sadarbībā ar 11 neatkarīgās kultūras organizācijām – “Melkweg” (Amsterdama, Nīderlande), “Factory of Art” (Ļodza, Polija), “Mains D’oeuvres” (St Ouen, Francija), “Stanica” (Žilina, Slovākija), “ufaFabrik” (Berlīne, Vācija), “TNT” (Bordo, Francija), “REX” (Belgrada, Serbija), “ Kultūras un mākslas projekts NOASS” (Rīga, Latvija), “Röda Sten Art Centre” (Goteborga, Zviedrija), “La Friche Belle de Mai” (Marseļa, Francija), “Tabačka Kulturfabrik (Košice, Slovākija).

Kā ierasts, vienlaicīgi ar Starptautiskās Muzeju nakts norisēm visā Eiropā, arī Latvijas Naivās mākslas muzejs uzsāk savu jauno sezonu. Izstāde ”Naivā māksla mūsdienu mākslas kontekstā” būs pirmā vairāku ekspozīciju ciklā, kurā tiks apvienoti izteiksmīgākie naivās mākslas darbi un Latvijas video mākslas arhīvā pieejamā animācijas filmu kolekcija.

Košu un dzīvespriecīgu šo Muzeju nakti uz AB Dambja padarīs ne vien apmeklētāju jau iemīļotie un sirsnīgie Latvijas Naivās mākslas meistaru darbi, tostarp Staņislava Kozlovska baltās koka skulptūras un citi, bet īpaši  svētku naktij par godu tiks izrādīta arī studijas “Multenkulten” veidotā filmiņa, kurā daļa muzeja darbu atdzīvināti un ieguvuši jaunu veidolu un rakstura iezīmes, kļūstot par kustīgiem animācijas varoņiem.

Tāpat, muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar animācijas īsfilmām no Latvijas video mākslas arhīva krājumiem, tostarp arī A. Meleces veidoto “Vilma šodien nestrādā”.

Turklāt, ievērojot Muzeju nakts pasākuma tēmu – “Zilā krāsa – jūra”, Latvijas naivās mākslas kolekcija apmeklētājiem pieejama jaunās, neierastās telpās, kas tuvākas ūdenim – peldošajā mākslas galerijā NOASS un BETANOVUSS.

Starptautiskā muzeju nakts – 19.maijā no plkst. 19:00 līdz 01:00.

Pēc Muzeju nakts izstādes darba laiks:  no 20. maija līdz 6. jūnijam, no otrdienas līdz sestdienai plkst. 12:00 – 19:00, peldošajā mākslas galerijā NOASS un BETANOVUSS, AB Dambis 2, LV-1048.

Ieeja ekspozīcijā bez maksas.

19.maijs, Muzeju nakts 2012:

Organizē:

Atbalsta:

3.aprīlī tika atklāta IV starptautiskā naivās mākslas izstāde „INSITA – 2012”, kas ir veltīta Marka Šagala 125 gadu jubilejai. Izstādē ar Latvijas konsulāta Vitebskā atbalstu savas kolekcijas eksponē arī Latvijas Naivās mākslas muzejs.

Izstāde notiek trīs nozīmīgās Vitebskas vietās -  Marka Šagāla muzejā, Vitebskas apgabala tautas mākslas metodiskajā centrā un Vitebskas apgabala novadpētniecības muzejā – kur ir eksponēti vairāk kā 80 mākslinieku darbi no Baltkrievijas, Krievijas un Latvijas.

Naivā māksla vai “insita” (iedzimts) māksla ir daļa no primitīvās mākslas (primārais, arhaiskais, pirmklasīgais). Trīsdaļīgajā ekspozīcijā līdzās ir skatāmi darbi gan no “tīriem” naivistiem, gan arī no precīzākas un daudz sarežģītākas kultūras – primitīvisma.

Vitebskai un tās apgabalam ļoti raksturīga kultūras iezīme ir brīvmākslinieki ar naivu skatījumu uz pasauli, kuri darbus veido primitīvisma stilā. 18. un 19. gs. attīstījās māju krāsošanas amatniecība ar raksturīgo viņai grotesko-primitīvisma izpausmi. 20.gs. Vitebskas apgabalā pamatojoties uz krāsošanas mākslu tirdzniecībā parādījās apgleznoti paklāji. Līdztekus šī tradīcija ir cieši saistīta ar J.Pena, M.Šagala un J.Drozdoviča daiļradi, kuri savos darbos atdzīvināja provinces tēlus, ikdienas notikumus un cilvēku dzīves. Izstādes organizētāji uzskata par nepieciešamību vēsturiskās kultūras tradīciju turpināšanā laikmetīgās mākslas kontekstā.

“Insita-2012” noslēgumā, 2012.g. 4. un 5. maijā notiks zinātniski-praktiskā konference. Piedalīties ir aicināti mākslas zinātnieki, muzeja darbinieki, žurnālisti un naivās mākslas cienītāji.

Fotogrāfijas no “Insita-2012″ atklāšanas vitebsk.biz mājaslapā

Latvijas Naivās mākslas muzejs “Insita-2012″ pārstāv trīs latviešu māksliniekus un viņu mākslas darbus:

Andris Biezbārdis (1950)

Deviņos vakarā, 2003 (kartons, autortehnika, 12x30x40 cm)

Istaba Nr. 13, 2003 (kartons, autortehnika, 33×25,5×17 cm)

Pelnrušķīte, 2007 (kartons, autortehnika, 34,2x32x36,5 cm)

Guļamistaba, 2006 (kartons, autortehnika, 24x19x11 cm)

Pulkstenis, 1997 (kartons, autortehnika, 36,5×20,5×4,5 cm)

Kaķu nams, 2001 (kartons, autortehnika, 44×28,5×16,5 cm)

Vasaras namiņš, 2006 (kartons, autortehnika, 18,8x16x10,5 cm)

Ceļš uz skolu, 2006 (kartons, autortehnika, 36x26x21 cm)

Rahmails Jakrins (1925 – 2006)

Kaukāzs, bez gada (audekls, eļļa, 100×99,5 cm)

Pašportrets, 1990 (audekls, eļļa, 144×42,5 cm)

Izraēlas raudu mūris, 2001 (audekls, eļļa, 102×132 cm)

Edgars Krīgers (1917-1999)

Atdzimšana, 1994 (audekls, eļļa, 53×83 cm)

Meža meita, 1993 (audekls, eļļa, 58×77 cm)

Ziemassvētku prieks, 1990 (audekls, eļļa, 78 x 92 cm)

Rīta vingrošana, 1983 (audekls, eļļa, 89×52 cm)

Brīnumpuķe, 1998 (audekls, eļļa, 85x 59 cm)

Informācija ņemta no:

Ārlietu Ministrijas mājaslapas

Vitebsk.biz

Citas noderīgas saites:

Latvijas Naivās mākslas muzejs

Marka Šagala muzejs Vitebskā

Vitebska

LR Ārlietu ministrija

Latvijas vēstniecība Baltkrievijā

]]> http://vecs.noass.lv/iv-starptautiska-naivas-makslas-izstade-%e2%80%9einsita-2012/feed/into/lv/ 0