Trešdien 7. augustā plkst. 18.00 lekciju un diskusiju par Malkas Cenciperes (Malka Tsentsiper) radošo darbu Izraēlas mākslas kontekstā vadīs Ārije Cencipers (Arieh Tsentsiper).

Malka Cencipere 1947. gadā dzimusi Viļņā, bet 1966. gadā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Izraēlu, kur guvusi izglītību gan matemātikas fakultātē Haifas Tehnionā, gan mūzikas nodaļā Izraēlas universitātē.  Māksliniece 20 gadus ir strādājusi kā programmētāja un  paralēli tam  nodarbojusies ar glezniecību un tēlniecību.

Kopš 1997.gada M. Cencipere pilnībā nolēmusi sevi veltīt mākslai. Šobrīd viņas darbi ir pazīstami plašam cienītāju lokam gan Izraēlā, gan arī ārpus tās, tostarp arī – ASV, Meksikā, Grieķijā, Spānijā, Francijā un Krievijā.

Lielākos panākumus M. Cencipere guva 2009. gadā, kad mākslas festivālā “Tradīcijas un mūsdienīgums”, Maskavā, ieguva godalgu kategorijā “Par unikālo nacionālo identitāti”. Pēc tam sekoja vairākas personālizstādes Baltkrievijas Nacionālajā Mākslas muzejā Minskā un Marka Šagāla muzejā Vitebskā, tāpat Viļņā, Kaļiņingradā, Sanktpēterburgā un Jeruzalemē un tagad Rīgā.

Pēdējo gadu laikā Malka piedalījusies dažādās kolektīvajās izstādēs, kuru starpā ir – naivās mākslas festivāli Katovicē (Polijā) un Jeruzalemē kā arī Francijas – Izraēlas Rudens salonā Jaffā (Izraēlā).

Lūk, ko raksta par Malkas Cenciperes daiļradi  mākslas zinātniece, galvenā redaktore mājaslapai Тарбут.ру Elīna Gončarskaja.

“Viņas galvenie un iemīļotākie personāži ir ebreju pilsētiņas iedzīvotāji. Šī mīlestība ar gadiem nepāriet, neizzūd. Malkas radošums nepakļaujas kosmopolītiskajām tendencēm, un tas globālajā pasaules ciematā dzīvot nevēlās, bet vēlās palikt nacionāla, tradicionāla, īpatnēja, miesa no miesas – īsta Austrumeiropas ebreju kultūra. Kāzu muzikanti un klauni, tumšās ebreju skaistules un to pavadoņi ar lielajiem deguniem, rabīni un nabagi, troļļi un maskas, domātāji un kaķi… Tie dzīvo uz audekla un papīra, tiek atlieti bronzā, pilni ar enerģiju, izstaro spēcinošu, dzīvu, auglīgu un produktīvu spēku. Tie redz sapņus, spēlē kāzas, fantazē, maldās, dejo un apbur.

Malkas Cenciperes pompozā, skaistā un skaļā varoņu pasaule pievelk tik ļoti, ka rodās vēlme šajā pasaulē sākt dzīvot. Un lai arī šīs pasaules “pamatiedzīvotāju” raksturi ir simboliski groteski pārspīlēti, asi raksturoti, pat hipetrrofēti – zem skumjajām un spilgtajām maskām, groteskā grima slēpjas cilvēki, īsti cilvēki, kuri ir labi un smieklīgi, ekspresīvi un  emocionāli, gudri un pārgudri, bet ne saskaņā ar rakstiem, bet katrs pa savam, pa cilvēciskam un šādi tie izsauc tikai patiesas simpātijas.

Malka Cencipere veido savu paralēlo ebreju pasauli, pasauli, kas ir pilna ar mīlestību un īstu ebreju  laimi. Tur vienmēr ir silts un vienmēr ir kāds ar ko parunāties, jo šeit visapkārt jebkas spēj runāt – kaķi, zivis, putni un kazas, turklāt runā viņi kā pienākas ar visu savu būtību – deguniem, rokām, acīm… Šeit dzīvo fejas, kuras buras kaut kā ne pārāk nopietni (tikai loģiski, kāpēc burties, ja viss tāpat ir lieliski?), cildeni mīlētāji un piezemēti  mūziķi.

Ja nu kāds aizdomātos par analogo Sholem Aleichem vizuālajā mākslā, tad noteikti salīdzinātu Malku Cenciperi ar vareno  ebreju rakstnieku. Viņas personāži tik pat traģikomiski, tik pat vienkārši, to manieres izsauc smaidu, no viņiem nāk cilvēcisks siltums, viņi it kā kustās pa viņas humora aso līniju, kur vienā pusē atrodas dzīves veids, bet otrā pusē jau fantastika…

Tautas humors – labākais līdzeklis pašaizsardzībai no traģiskās realitātes, no nepārtrauktas trauksmes, no nepārliecinātības par nākamo dienu. Skatoties uz Malkas Cenciperes gleznām un skulptūrām tu tici tam, ka mūsu tauta visdrīzākais tiešām ir mūžīga…”

Daži vārdi no pašas mākslinieces par saviem darbiem:

“Es mīlu savu gleznu varoņus, tie dzīvo zem krāsu šļakatām, smaida ar lūpu kaktiņiem un dzīvo savu pilntiesīgo dzīvi, iesaistot mani savos mīlas stāstos, kāzu ceļojumos un skaļās viesībās pie galda. Tie mani aicina uz pavasarīgu izjādi uz gaiļa, kopā ar viņiem esmu bijusi uz mēness, kur sajūsmināta lasīju zvaigznes un dzirdēju Haima dvēseliskās sarunas ar papagaili un viņa duetu ar kazu. Mani sākumā izdomātie varoņi atdzīvojas un, lūk, Moiše ar glāzi rokās piemiedza man, Mesijas ēzelītis smagi nopūtās un iemīlējušies gurdeni novērsa skatu… “

Izstāde apskatāma no 7. – 31. augustam peldošajā mākslas galerijā NOASS 

Muzejs atvērts katru dienu no 12.00 – 18.00 

Ieeja bez maksas

Kā ierasts, vienlaicīgi ar Starptautiskās Muzeju nakts norisēm visā Eiropā, arī Latvijas Naivās mākslas muzejs uzsāk savu jauno sezonu. Izstāde ”Naivā māksla mūsdienu mākslas kontekstā” būs pirmā vairāku ekspozīciju ciklā, kurā tiks apvienoti izteiksmīgākie naivās mākslas darbi un Latvijas video mākslas arhīvā pieejamā animācijas filmu kolekcija.

Košu un dzīvespriecīgu šo Muzeju nakti uz AB Dambja padarīs ne vien apmeklētāju jau iemīļotie un sirsnīgie Latvijas Naivās mākslas meistaru darbi, tostarp Staņislava Kozlovska baltās koka skulptūras un citi, bet īpaši  svētku naktij par godu tiks izrādīta arī studijas “Multenkulten” veidotā filmiņa, kurā daļa muzeja darbu atdzīvināti un ieguvuši jaunu veidolu un rakstura iezīmes, kļūstot par kustīgiem animācijas varoņiem.

Tāpat, muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar animācijas īsfilmām no Latvijas video mākslas arhīva krājumiem, tostarp arī A. Meleces veidoto “Vilma šodien nestrādā”.

Turklāt, ievērojot Muzeju nakts pasākuma tēmu – “Zilā krāsa – jūra”, Latvijas naivās mākslas kolekcija apmeklētājiem pieejama jaunās, neierastās telpās, kas tuvākas ūdenim – peldošajā mākslas galerijā NOASS un BETANOVUSS.

Starptautiskā muzeju nakts – 19.maijā no plkst. 19:00 līdz 01:00.

Pēc Muzeju nakts izstādes darba laiks:  no 20. maija līdz 6. jūnijam, no otrdienas līdz sestdienai plkst. 12:00 – 19:00, peldošajā mākslas galerijā NOASS un BETANOVUSS, AB Dambis 2, LV-1048.

Ieeja ekspozīcijā bez maksas.

19.maijs, Muzeju nakts 2012:

Organizē:

Atbalsta:

3.aprīlī tika atklāta IV starptautiskā naivās mākslas izstāde „INSITA – 2012”, kas ir veltīta Marka Šagala 125 gadu jubilejai. Izstādē ar Latvijas konsulāta Vitebskā atbalstu savas kolekcijas eksponē arī Latvijas Naivās mākslas muzejs.

Izstāde notiek trīs nozīmīgās Vitebskas vietās -  Marka Šagāla muzejā, Vitebskas apgabala tautas mākslas metodiskajā centrā un Vitebskas apgabala novadpētniecības muzejā – kur ir eksponēti vairāk kā 80 mākslinieku darbi no Baltkrievijas, Krievijas un Latvijas.

Naivā māksla vai “insita” (iedzimts) māksla ir daļa no primitīvās mākslas (primārais, arhaiskais, pirmklasīgais). Trīsdaļīgajā ekspozīcijā līdzās ir skatāmi darbi gan no “tīriem” naivistiem, gan arī no precīzākas un daudz sarežģītākas kultūras – primitīvisma.

Vitebskai un tās apgabalam ļoti raksturīga kultūras iezīme ir brīvmākslinieki ar naivu skatījumu uz pasauli, kuri darbus veido primitīvisma stilā. 18. un 19. gs. attīstījās māju krāsošanas amatniecība ar raksturīgo viņai grotesko-primitīvisma izpausmi. 20.gs. Vitebskas apgabalā pamatojoties uz krāsošanas mākslu tirdzniecībā parādījās apgleznoti paklāji. Līdztekus šī tradīcija ir cieši saistīta ar J.Pena, M.Šagala un J.Drozdoviča daiļradi, kuri savos darbos atdzīvināja provinces tēlus, ikdienas notikumus un cilvēku dzīves. Izstādes organizētāji uzskata par nepieciešamību vēsturiskās kultūras tradīciju turpināšanā laikmetīgās mākslas kontekstā.

“Insita-2012” noslēgumā, 2012.g. 4. un 5. maijā notiks zinātniski-praktiskā konference. Piedalīties ir aicināti mākslas zinātnieki, muzeja darbinieki, žurnālisti un naivās mākslas cienītāji.

Fotogrāfijas no “Insita-2012″ atklāšanas vitebsk.biz mājaslapā

Latvijas Naivās mākslas muzejs “Insita-2012″ pārstāv trīs latviešu māksliniekus un viņu mākslas darbus:

Andris Biezbārdis (1950)

Deviņos vakarā, 2003 (kartons, autortehnika, 12x30x40 cm)

Istaba Nr. 13, 2003 (kartons, autortehnika, 33×25,5×17 cm)

Pelnrušķīte, 2007 (kartons, autortehnika, 34,2x32x36,5 cm)

Guļamistaba, 2006 (kartons, autortehnika, 24x19x11 cm)

Pulkstenis, 1997 (kartons, autortehnika, 36,5×20,5×4,5 cm)

Kaķu nams, 2001 (kartons, autortehnika, 44×28,5×16,5 cm)

Vasaras namiņš, 2006 (kartons, autortehnika, 18,8x16x10,5 cm)

Ceļš uz skolu, 2006 (kartons, autortehnika, 36x26x21 cm)

Rahmails Jakrins (1925 – 2006)

Kaukāzs, bez gada (audekls, eļļa, 100×99,5 cm)

Pašportrets, 1990 (audekls, eļļa, 144×42,5 cm)

Izraēlas raudu mūris, 2001 (audekls, eļļa, 102×132 cm)

Edgars Krīgers (1917-1999)

Atdzimšana, 1994 (audekls, eļļa, 53×83 cm)

Meža meita, 1993 (audekls, eļļa, 58×77 cm)

Ziemassvētku prieks, 1990 (audekls, eļļa, 78 x 92 cm)

Rīta vingrošana, 1983 (audekls, eļļa, 89×52 cm)

Brīnumpuķe, 1998 (audekls, eļļa, 85x 59 cm)

Informācija ņemta no:

Ārlietu Ministrijas mājaslapas

Vitebsk.biz

Citas noderīgas saites:

Latvijas Naivās mākslas muzejs

Marka Šagala muzejs Vitebskā

Vitebska

LR Ārlietu ministrija

Latvijas vēstniecība Baltkrievijā

]]> http://vecs.noass.lv/iv-starptautiska-naivas-makslas-izstade-%e2%80%9einsita-2012/feed/into/lv/ 0 http://vecs.noass.lv/outsiders-on-the-map/ http://vecs.noass.lv/outsiders-on-the-map/#comments Fri, 23 Mar 2012 09:18:13 +0000 http://vecs.noass.lv/?p=4463 http://vecs.noass.lv/outsiders-on-the-map/feed/into/lv/ 0 http://vecs.noass.lv/cita-riga/ http://vecs.noass.lv/cita-riga/#comments Tue, 06 Sep 2011 13:35:52 +0000 http://vecs.noass.lv/?p=4025 Dažādi skatījumi uz Rīgu izstādē “Cita Rīga” Rīko Tautas tēlotājas mākslas biedrība Cinobrs un Latvijas Naivās mākslas muzejs 10. Septembrī, Sestdien, pl. 19:00 - 01:00 Andrejsalā, Latvijas Naivās mākslas muzejā, Andrejostas ielā 4, ]]>

Laikmetīgās kultūras foruma Baltās nakts ietvaros Latvijas Naivās mākslas muzejā būs apskatāma tautas tēlotājas mākslas biedrības Cinobrs izstāde, kurā daudzos un dažādos darbus vieno skatījums uz Rīgu. Mūsu pilsētu ieraudzīsim neparastos veidos, kas tās ierasto siluetu un eleganto arhitektūru ļaus baudīt gleznās. Izstādes darbi tapuši šīs vasaras plenēros Andrejsalā, Pārdaugavā un Rīgas parkos. Tā būs citāda Rīga, kurā katrs varēs meklēt arī savējo.

Paralēli “Cinobrs” veidotajai izstādei, no Vecumniekiem atceļojušas un būs apskatāmas  Zigfrīda Zoltnera 18 gleznas.

Mākslinieks ir dzimis Rīgā, 1937.g.  Mācījies Pļaviņu 1.vidusskolā, vēlāk pabeidzis Rīgas arhitektu un mākslas amatu skolu nr.17 un ieguvis profesiju būvtēlnieks. 1977. gadā pabeidz Tautas universitāti ar diplomu mākslinieks – izpildītājs. 1977.-1989.g. darbojas Tēlotājas mākslas Tautas studijā mākslinieces Māras Zītares vadībā. Ar saviem darbiem ir piedalījies izstādēs Rīgā, Jūrmalā, Maskavā, Šauļos,Viļņā un Kaļiņingradā. 1987. g. Vissavienības tautas daiļrades festivāla laureāts.

Kopš 1989. gada pārcēlies uz dzīvi Lietuvā. Pašlaik aktīvi glezno, piedalās Paņevēžas pilsētas mākslas dzīvē, gleznas tiek izstādītas skolās, pilsētas muzejā un citās iestādēs. Sadarbojas ar Vecumnieku vidusskolu Latvijā.

Muzeja apmeklētāji varēs arī aplūkot Latvijas Naivās mākslas muzeja pamatkrājuma darbus, kas sevī ietver tādus naivās mākslas meistarus kā Rahmails Jakrins, Žanis Bulavs, Vija Vētra, Staņislavs Kozlovskis, Edgars Krīgers un daudzus citus.

Darbnīcas mērķis būs pētīt animācijas naivās tehnikas un metodes un, balstoties uz tām, kopīgi veidot multfilmu aplikācijas tehnikā. Darbnīcu vadīs apvienība „multenkulten”.

Dalībnieku vecums 16-116 gadi. Pieteikšanās līdz 31.augustam sūtot e-pastu uz adresi: multenkultens@gmail.com

Vēlama izpratne un interese par animāciju un naivo mākslu.

Dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc pielikumā pievienot nelielu CV un pieteikšanās motivāciju.

Kontaktpersona:

Ivars, mob.t.: +371 29115259

Piemērs no jauniešu darbnīcām. Naiva asprātība.

Piemērs no Cēsu Livonijas svētku darbnīcām. Naiva estētika komplicētam stāstam.

Latvijas Tautas Tēlotājmākslas biedrību „Cinobrs” vada Vita Jurjāne, kas sadarbojas ar  Tautas Tēlotājmākslas studiju vadītājiem un biedriem: Rīgas Kultūras centra ILĢUCIEMS Tautas glezniecības studija GRĪVA, vadītājs Juris Ģērmanis; Kultūras un tautas mākslas centra RITUMS Tautas tēlotājas mākslas studija KOLORĪTS, vadītāja Vita Jurjāne; VEF Kultūras pils Tautas glezniecības studija VARAVĪKSNE, vadītāja Ilze Strekavina; Tautas glezniecības studija UMBRA, vadītāja Māra Zītare; Kultūras pils ZIEMEĻBLĀZMA Tautas tēlotājas mākslas studija ZIEMEĻBLĀZMA, vadītāja Tatjana Krivenkova; Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra MAZĀ ĢILDE Tautas glezniecības studija ĢILDE, vadītāja Ausma Danemane.

Plenērs notiek:

06.jūnijā plkst. 16:30-19:30 Andrejsalā

08.jūnijā plkst. 16:30-19:30 Jaunielā

09.jūnijā plkst. 16:30-19:30 Pēterbaznīcas rajonā

11.jūnijā plkst. 12:00-15:00 Alberta ielā

13.jūnijā plkst. 16:30-20:00 Ķīpsalā

15.jūnijā plkst. 16:30-20:00 AB dambī

16.jūnijā plkst. 16:30-17:50 Andrejsalā

plkst. 18:00 Andrejsalā atskaites sapulce

Latvijas Naivās mākslas muzejs atvērts gan dalībniekiem, gan interesentiem savā ierastajā darba laikā: no Trešdienas līdz Svētdienai, 12:00-19:00

Kā noritēja plenērs:

Organizē:

Atbalsta:

Ievērojot tradīcijas, ielūdzam jūs atklāt Latvijas Naivās mākslas muzeja vasaras sezonu pašā Muzeju nakts trakumā. Šoreiz aicinām jūs gan iepazīt muzeja krājuma košos, sirsnīgos un sapņainos darbus, gan apskatīt mītiski suģestējošo un sirsnīgo Izraēlas mākslinieces Irenas Aizen izstādi „Iedomu pasaule”, kurā zaķu tēli sajaucas ar cilvēku raksturiem, atklājot sirds siltumu, drošību un stabilitāti, kā arī sniedzot sajūtu, ka, galu galā, viss notiek uz labu.

Tam visam piedevās – svētku muzikālais „Rasols” – DJ Snobo & Bombey – dīdžeji, kuri pēdējos gados pazīstami arī kā vieni no Radio Nabas raidījuma „Rasols” veidotājiem, Muzeju nakts viesiem piedāvās improvizēto, neprognozējamo, ultra-eklektisko, daudzslāņaino muzikālo noskaņu miksu.

Nāc pats un ņem naivismu līdzi!

Vairāk par muzikālo noskaņu:

http://rasolniks.official.fm/
http://rasols.official.fm/
http://soundcloud.com/snobo
http://soundcloud.com/bombey

Latvijas Naivās mākslas muzejs aicina visus interesentus veldzēties no mākslinieces radīto darbu brīnišķīgās enerģijas, kas parastas lietas pārvērš neparastās, aizvedot skatītājus aizraujoši mītiskā iedomu pasaulē.

Irena Aizen savos darbos izmanto dzīvnieku, galvenokārt, zaķu tēlus, lai pastāstītu par cilvēkiem, īpaši, sieviešu un vīriešu savstarpējām attiecībām.

Mākslas zinātniece O. Marozova par naivisti raksta: „Tā kā Irena Aizen ir apveltīta ar filozofisku prātu un satīrisku lietu uztveri arī viņas darbi ir filozofiski – satīriski, vai tieši otrādāk satīriski – filozofiski. Psiholoģija, cilvēcisko attiecību smalka analīze, kā arī nevainojama humora  izjūta ir mākslinieces ir izkopto izteiksmes līdzekļu pamatā.

Piemēram, tad kad mēs gribam uzrunāt bērnu, vai sev tuvu un mīļu cilvēku, neviļus mēs reizēm saucam tos par “kaķīti” vai “zaķīti”.

Zaķītis var būt gan maza meitenīte, gan milzīgs tēvainis; zaķis  tā ir neviennozīmīga un pretrunīga radība. Ķīnieši zaķi uzskata par dzīvnieku, kurš apveltīts ar mūžības dvesmu. Zaķis ir nolemts dzīvošanai uz Mēness zem kanēļa koka, lai piestā berztu nemirstības pulverīt. Savukārt K. Jungs sauc zaķi par palīgu. Tas ir dzīvnieks, kas norāda aizmigušajiem ceļu uz templi, bet neapgaismotajiem ceļu uz dažādu noslēpumu atklāšanu. Turklāt zaķa tēls ir daudzšķautnains, neviennozīmīgs, mainīgs un mānīgs – un vispār, zaķis ar sava tēla daudzveidību ir līdzīgs cilvēkam.

Irenas Aizen darbi sniedz skatītājam to, kas mums ļoti trūkst, sirds siltumu, drošību un stabilitāti. Pieaugot mēs visi iepazīstam un pieņemam “pieaugušo” spēles noteikumus, aizmirstot un pazaudējot to brīnišķīgo zemapziņas sajūtu, ka, galu galā, visam jābeidzas labi.”

Izstāde būs apskatāma arī Muzeju nakts laikā, kad Latvijas Naivās mākslas muzejā ikviens ir aicināts piedalīties pasākumā „Nāc pats un paņem vismaz vienu naivistu līdzi”. Būsim atvērti no 19:00 – 01:00.

Tāpat būsiet gaidīti uz mākslinieces lekciju par naivismu un simbolismu Izraēlas mākslā , otrdien, 17. maijā plkst. 16:00

Ekspozīcija apskatāma no 14.- 21. maijam.

Latvijas Naivās mākslas muzejā, Rīgā, Andrejostas ielā 4.

Muzeja darba laiks no trešdienas līdz svētdienai,  no 12- 19.

Ieeja bez maksas

Foto no izstādes atklāšanas:

Izstāde tapusi ar Izraēlas vēstniecības Latvijā un Kultūras un mākslas projekta NOASS atbalstu.

]]> http://vecs.noass.lv/irenas-aizen-personalizstade/feed/into/lv/ 0