NOASS » personālizstādes

Vasaras sezonas atklāšana jau 16. maijā

admin — Sun, 10 May 2015 17:11:24 +0000

Starptautiskās Muzeju nakts laikā, 16.maijā, savas durvis apmeklētājiem vērs Kultūras un mākslas projekts „NOASS”, kas ar vērienīgu un plašu programmu sagaidīs jau 17. sezonu!

Aizraujošo sezonas atklāšanas pasākumu virkni plkst. 19:00 ievadīs Džejs Nīdhams (Jay Needham) un Dr. Endrū Karvers (Dr. Andrew Carver) kopā ar The April Group ar video darba ‘’Zeme pazūd’’ (‘’The Ground Falls Away’’) prezentāciju.

‘’Zeme pazūd’’ ir video formāta darbs, kas apraksta skaidri redzamo kultūru saskari, ko rada konservācijas un ekonomikas ekspansijas kontrastējošās attiecības Panamas kanāla zonā. Dabas, kultūras un fiziskās evolūcijas straujā attīstība ir kļuvusi par metaforu, kas veicina sapratni par globālu entropiju, kultūras un ekonomikas robežu izzušanu, kā arī to lieto, lai aprakstītu vietējās suverenitātes zudumu. Tas ir vizuāls uzvedums, kas aptver parabolu par nenoteiktību un ievērojamām pārmaiņām. ‘’Zeme pazūd’’ ir balstīts uz fiziskām pārmaiņām kanāla zonā brīdī, kas tiek atzīmēta noteikta laika maiņa, kurā mēs varam redzēt kā tagadne kļūst par pagātni un sajust globālo spiedienu, ko nesīs nākotne. Šajā ainā ir saskatāma metafora par acīmredzamām reģiona izmaiņām, ko ir ietekmējusi globalizācija, kā arī kultūras entropija par ko vēsta izzūdošā ainava. Panamas kanāls ir Amerikas smilšu pulkstenis. Tas ir mainīgs krustpunkts, kurā satiekas daba un tiešās sekas, kas skar Panamas iedzīvotājus. Tas arī pievērš uzmanību jēdzienam par aizvien abstraktākām robežām un izjautā jēdziena ‘’mājas’’ izpratni.

Savukārt plkst. 19:30 tiks prezentēta Kurta Flekenšteina (Kurt Fleckenstein) Ukrainā filmētā mākslas performance „Все буде добре“ („Viss būs labi“ – tulk.no ukraiņu valodas), ar kuras palīdzību tās autors mākslinieciskā veidā pauž savu protestu pret Krievijas cīņu par varu, netieši vēršoties pie Krievijas ar lūgumu atvainoties Ukrainai un atjaunot Ukrainas robežas.

Sezonas atklāšanas pasākuma ietvaros tiks atklāta arī vācu komponista, izpildītāja un pētnieka Hansa Holgera Rutsa (Hanns Holger Rutz) personālizstāde ‘’Konfigurācija’’, kurā būs aplūkojama mākslinieka ‘’NOASS’’ mākslinieku rezidencē tapusī noteiktas vietas – upju kuģu piestātnes jeb debarkadera Betanovuss – specifikai radītā skaņas un video instalācija ‘’Konfigurācija’’.

Radītajā darbā satiekas trīs lietas: mākslinieka pēdēja laikā tapušo darbu īpatnējā blakus efekta izraisītā spēja attīstīt materiāli vizuālu valodu, bieži vien ar nepieciešamību saprast algoritmus; skaņu ģenētiskā programmēšana un formālo elementu ‘’iedarbināšana’’ ar specifiskas telpas, izkārtojuma un atmosfēras palīdzību, izmantojot uz vietas atrastus objektus. Darbs tapis ar Austrijas federālās zemes Štīrijas atbalstu.

Plkst. 21:00 pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar trīs skaņas mākslinieku – Īana Duglasa Mūra (Ian Douglas Moore), Pola Nikolasa Rota (Paul Nicholas Roth) un Mārtiņa Roķa – radošo izpausmju mijiedarbību performances – koncerta formātā.

Īans Duglass Mūrs ir mūziķis no Berlīnes, kas pazīstams ar savu spēju radīt tādu solo ģitāras spēli, kas neizklausās pēc ģitārmūzikas. Izmantojot garus toņus un atgriezenisko saiti, viņš rada tekstūras, kas ir klasificējamas no pulsējošām, mierīgām dūkoņām līdz asiem trokšņiem vai trauslām augstu toņu iejaukšanās skaņām. I.D. Mūrs ir iesaistījies arī grupās ‘’SINK’’, ‘’Churdh Car’’ un ‘’The Sacred Travelers’’, saglabājot ļoti daudzveidīgu radošo izpausmju dabu – no Berlīnei raksturīgās echtzeitmusik, grūva, roka, minimālisma līdz pat ātra tempa deju numuriem, lēnām, bēru mūzikai līdzīgām, cirkulārām melodijām, kas kaut kādā veidā ieslīd starp etno – fetišisma un augsta līmeņa (high-brow) eksperimentālisma plaisām.

I. D. Mūrs ir ievērojams ne tikai ar savām muzikālajām darbībām, bet arī ar 2014.gadā radīto skaņas instalāciju ‘’BIG SINE’’, kas tapa sadarbībā ar Pär Thorn. Instalācijas pamatā ir noteiktās telpas specifika, piepildot telpu tikai ar skaņu. Toņi, noskaņoti uz rezonējošām telpas frekvencēm, rada vibrējošu, mainīgu, akustisku telpas ilustrāciju, kas, klausītājam pārvietojoties, laika gaitā mainās.

Īans Duglass Mūrs, jau iepriekš, lai radītu performanci, kas pievērsās tekstuālajam izkropļojumam, mikrotonālajām manipulācijām un citām skaņas dīvainības, ir sadarbojoties ar ‘’cilvēku – orķestri’’ – Polu Nikolasu Rotu, kurš ir ne tikai improvizētājs, komponists, alta saksofonists, klarnetists, īsāk sakot, skaņas mākslinieks, bet arī rakstnieks, teorētiķis un muzikologs. P. N. Rots šobrīd strādā un dzīvo Berlīnē, kur darbojas līdzi Echtzeitmusik ainā un pilda kuratora pienākumus Auslandē (Ausland), Berlīnē. Viņš spēlē saksofonu SPLIT trio, kas piedāvā svaigu vēsmu tradicionālajā saksofona, basa un bungu virknējumā, kombinējot Amerikas modernā džeza un Eiropas improvizētās mūzikas elementus, un ar rūpīgu balansu starp pārdrošu kompozīciju un brīvas gribas improvizāciju pārvietojas no tik dažādiem žanriem kā laikmetīgā klasika, jaunais minimālisms, trokšņu mūzika, elektronika un eksperimentālā mūzika.

Savukārt mūsu pašmāju skaņas mākslinieks Mārtiņš Roķis jau kopš 90. gadu beigām eksperimentē ar elektronisko mūziku, strādājot ar skaņu dažādos kontekstos un formās, uzstājoties eksperimentālās mūzikas koncertos, veidojot instalācijas un skaņdarbus multikanālu sistēmām, kā galvenajai interesi esot cilvēka uztveres robežām, ķermeņa un telpas attiecībām.

NĀC PATS UN ŅEM NAIVISMU LĪDZI!

admin — Fri, 13 May 2011 12:36:36 +0000

Draugi, radi, kaimiņi un citi vakara viesi,

Ievērojot tradīcijas, ielūdzam jūs atklāt Latvijas Naivās mākslas muzeja vasaras sezonu pašā Muzeju nakts trakumā. Šoreiz aicinām jūs gan iepazīt muzeja krājuma košos, sirsnīgos un sapņainos darbus, gan apskatīt mītiski suģestējošo un sirsnīgo Izraēlas mākslinieces Irenas Aizen izstādi „Iedomu pasaule”, kurā zaķu tēli sajaucas ar cilvēku raksturiem, atklājot sirds siltumu, drošību un stabilitāti, kā arī sniedzot sajūtu, ka, galu galā, viss notiek uz labu.

Tam visam piedevās – svētku muzikālais „Rasols” – DJ Snobo & Bombey – dīdžeji, kuri pēdējos gados pazīstami arī kā vieni no Radio Nabas raidījuma „Rasols” veidotājiem, Muzeju nakts viesiem piedāvās improvizēto, neprognozējamo, ultra-eklektisko, daudzslāņaino muzikālo noskaņu miksu.

Nāc pats un ņem naivismu līdzi!

Vairāk par muzikālo noskaņu:

http://rasolniks.official.fm/
http://rasols.official.fm/
http://soundcloud.com/snobo
http://soundcloud.com/bombey

IRENAS AIZEN PERSONĀLIZSTĀDE “IEDOMU PASAULE”

admin — Sun, 08 May 2011 22:19:52 +0000

Latvijas Naivās mākslas muzejs aicina visus interesentus veldzēties no mākslinieces radīto darbu brīnišķīgās enerģijas, kas parastas lietas pārvērš neparastās, aizvedot skatītājus aizraujoši mītiskā iedomu pasaulē.

Irena Aizen savos darbos izmanto dzīvnieku, galvenokārt, zaķu tēlus, lai pastāstītu par cilvēkiem, īpaši, sieviešu un vīriešu savstarpējām attiecībām.

Mākslas zinātniece O. Marozova par naivisti raksta: „Tā kā Irena Aizen ir apveltīta ar filozofisku prātu un satīrisku lietu uztveri arī viņas darbi ir filozofiski – satīriski, vai tieši otrādāk satīriski – filozofiski. Psiholoģija, cilvēcisko attiecību smalka analīze, kā arī nevainojama humora izjūta ir mākslinieces ir izkopto izteiksmes līdzekļu pamatā.

Piemēram, tad kad mēs gribam uzrunāt bērnu, vai sev tuvu un mīļu cilvēku, neviļus mēs reizēm saucam tos par “kaķīti” vai “zaķīti”.

Zaķītis var būt gan maza meitenīte, gan milzīgs tēvainis; zaķis tā ir neviennozīmīga un pretrunīga radība. Ķīnieši zaķi uzskata par dzīvnieku, kurš apveltīts ar mūžības dvesmu. Zaķis ir nolemts dzīvošanai uz Mēness zem kanēļa koka, lai piestā berztu nemirstības pulverīt. Savukārt K. Jungs sauc zaķi par palīgu. Tas ir dzīvnieks, kas norāda aizmigušajiem ceļu uz templi, bet neapgaismotajiem ceļu uz dažādu noslēpumu atklāšanu. Turklāt zaķa tēls ir daudzšķautnains, neviennozīmīgs, mainīgs un mānīgs – un vispār, zaķis ar sava tēla daudzveidību ir līdzīgs cilvēkam.

Irenas Aizen darbi sniedz skatītājam to, kas mums ļoti trūkst, sirds siltumu, drošību un stabilitāti. Pieaugot mēs visi iepazīstam un pieņemam “pieaugušo” spēles noteikumus, aizmirstot un pazaudējot to brīnišķīgo zemapziņas sajūtu, ka, galu galā, visam jābeidzas labi.”

Izstāde būs apskatāma arī Muzeju nakts laikā, kad Latvijas Naivās mākslas muzejā ikviens ir aicināts piedalīties pasākumā „Nāc pats un paņem vismaz vienu naivistu līdzi”. Būsim atvērti no 19:00 – 01:00.

Tāpat būsiet gaidīti uz mākslinieces lekciju par naivismu un simbolismu Izraēlas mākslā , otrdien, 17. maijā plkst. 16:00

Ekspozīcija apskatāma no 14.- 21. maijam.

Latvijas Naivās mākslas muzejā, Rīgā, Andrejostas ielā 4.

Muzeja darba laiks no trešdienas līdz svētdienai, no 12- 19.

Ieeja bez maksas

Foto no izstādes atklāšanas:

Izstāde tapusi ar Izraēlas vēstniecības Latvijā un Kultūras un mākslas projekta NOASS atbalstu.

PLENĒRS ANDREJSALĀ

admin — Sun, 13 Sep 2009 11:02:02 +0000

19.septembrī visas dienas garumā pie Latvijas Naivās mākslas muzeja un Andrejsalas teritorijā norisinājās Tautas tēlotājas mākslas biedrības “Cinobrs” organizēts plenērs. “Cinobrs” ir nesen dibināta biedrība, kurā ir apvienojušies mākslinieki no vairākām Rīgas tēlotājas mākslas studijām. Plenērā piedalījās vairāk kā 20 mākslinieki no tādām Tautas tēlotājas mākslas studijām kā “Grīva”, “Ģilde”, “Kolorīts”, “Umbra”, “Varavīksne” un “Ziemeļblāzma”.

Andrejsalas noskaņu iemūžināšanā piedalījās: Biruta Roska, Inta Juhnēviča, Kristīne Vaļeniece, Natālija Celitāne, Natālija Kasparenko, Tatjana Stukanova, Līga Rubīne, Agnese Rumkovska, Jānis Briška, Mirdza Fonova, Daiga Remese, Juris Ģērmanis, Rolands Butāns, Gustavs Bušmanis, Igors Volmillers, Ēriks Grūbels, Ojārs Skadiņš, Aleksandrs Kišiņevskis, Inese Pramča, Maija Mazā, Ārija Skudra, Telma Terēze Lediņa un Alise Ceļmala, Ligita Zandovska, Iveta Liniņa, Ēvalds Butāns, Voldemārs Krutins, Ginta Ančupāne.

Plenēra kurators – Juris Ģērmanis.

Plenēra laikā radītos darbus var aplūkot Latvijas Naivās mākslas muzejā līdz 30.septembrim. Muzejs ir atvērts katru dienu no 12:00 – 19:00 izņemot pirmdienās, otrdienās. Ieeja bez maksas.

BILDES NO PLENĒRA:

ATBALSTA:

TAISIJAS ŠVECOVAS PERSONĀLIZSTĀDE

admin — Thu, 10 Sep 2009 12:42:31 +0000

Žirafe (Čadas ezers).Anna Ahmatova un N.Gumiļovs. Orgalīts, akrils. 2008.

15. septembrī plkst.17:00 Latvijas Naivās mākslas muzejā tika atklāta Taisijas Švecovas personālizstāde “Dvēseles skaistākās brāzmas”.

Taisijas Švecovas glezniecība – kautrīga un jutīga slēpj sevī neizskaidrojamas sajūtas, kuru spēks nevienu neatstāj vienaldzīgu. Talants un tiekšanās pēc skaistā padara mākslinieces gleznas izsmalcinātas un interesantas.

Māksliniece dzīvo un strādā netālu no Puškina kalniem Krievijā, Pleskavas apgabalā. Neapšaubāmi, atrašanās tik tuvu dzejnieka piemiņas vietām, ietekmējusi Taīsijas daiļradi, starp mākslinieces gleznām var atrast darbus, kas ilustrē dzejnieka pasakas, traģēdijas, poēmu „Jevgēņijs Oņegins”, kā arī paša Aleksandra portretu brīnišķīgu mūzu ielenkumā.

Līdz šim pārsteidzošās krievu mākslinieces darbi viesojušies Pleskavā, Maskavā un Sanktpēterburgā, kā arī Francijā un Igaunijā, bet jau šodien skatāmas arī Rīgā.

Vairāk informācijas par Taisijās Švecovas izstāžu darbību: t. +7 921 2140255, + 911 8862046 (Aleksandrs); bushst@yandex.ru; www.naivart.ru

Izstāde apskatāma Latvijas Naivās mākslas muzejā (Andrejostas ielā 4) no 16. – 30.septembrim. Muzejs atvērts no trešdienas līdz svētdienai, no 12:00 – 19:00. Ieeja muzejā bez maksas.

BILDES NO ATKLĀŠANAS

ORGANIZĒ UN ATBALSTA:

Kriša Salmaņa personālizstāde “ATRASTIE”

admin — Fri, 04 Sep 2009 15:47:45 +0000

Festivāla ŪDENSGABALI ietvaros peldošajā mākslas centrā “Betanovuss un Noass” apskatāma iepriekšējā gada festivāla konkursa galvenās balvas ieguvēja Kriša Salmaņa personālizstāde “Atrastie”.

Kriša Salmaņa personālizstādē skatāmi pieci jauni video darbi:

„Sākums” - no Ulda Brauna filmas „Sākums” (1961);

„Rio” – diezgan dokumentāls video;

„Zeme griežas” – var jau būt, ka Zeme riņķo ap Sauli, tomēr pasaule griežas ap mani;

„Par ko dzied cīrulītis” – rezultāti pēc pastaigas dabas liegumā Ziemeļvācijā. Cīruļi (4), dzeguze (1), gulbis (1), aizlieguma zīmes (67);

Izstādē skatāma arī īpaša instalācija „Zināms lidojošs objekts”, kas tiek rādīta uz 5 x 7 metrus liela LED ekrāna.

www.salmanis.com

IEEJA IZSTĀDĒ BEZ MAKSAS. Darba laiks no trešdienas līdz svētdienai 13:00-20:00 (pirmdien, otrdien slēgts)

GERIJA VORNELA DARBU IZSTĀDE “WORKS IN PROGRESS II”

admin — Thu, 03 Sep 2009 08:01:07 +0000

Gerijs Vornels ir Skandināvijā atzinību guvis mākslinieks, kas jau kopš jūlija vidus Ziemeļvalstu – Baltijas valstu rezidenču programmas ietvaros uzturas Rīgā. Savas rezidences laikā viņš, vadot divus vorkšopus, ir sniedzis interesentiem iespēju iepazīties ar mākslinieka darbiem un atklājumiem, kas lauž stereotipus par drukātiem attēliem un printēšanas sniegtajām iespējām.
Works in Progress II – izstādē pirms atgriešanās Somijā Gerijs Vornels rādīs savus jaunākos, Latvijā radītos, darbus.

Mākslinieka personālizstāde apskatāma peldošajā mākslas centrā NOASS 08.- 15.09. no plkst. 11:00- 18:00
Ieeja izstādē bez maksas.

NOASS peldošā galerija

NOASS peldošā galerija – Garija Vornela darbi pirmajā stāvā

NOASS peldošā galerija – Garija Vornela darbi pagrabstāvā

ORGANIZĒ:

ATBALSTA:

JĀZEPA OSMAŅA IZSTĀDES ATKLĀŠANA

admin — Sat, 01 Aug 2009 11:31:22 +0000

Vakar, 31.jūlijā, Latvijas Naivās mākslas muzejā tika atklāta Jāzepa Osmaņa personālizstāde “Par spīti visam”. Liels paldies radiniekiem, draugiem, ciemiņiem, vīru korim no Somijas un, protams, pašam Māksliniekam par jauko, sirsnīgo un neaizmirstamo pasākumu!

Izstāde muzejā būs apskatāma veselu mēnesi!

Nāc skatīties katru dienu no 12:00 – 19:00 izņemot pirmdienās, otrdienās.

TIKS ATKLĀTA JĀZEPA OSMAŅA PERSONĀLIZSTĀDE “PAR SPĪTI VISAM”

admin — Fri, 10 Jul 2009 13:24:01 +0000

Jāzeps Osmanis (11.07.1932.) - dzejnieks, it īpaši populārs mazo lasītāju vidū, rakstnieks, tulkotājs, grāmatu izdevējs, literatūras pētnieks, latviešu bērnu literatūras vēstures autors, filoloģijas zinātņu doktors.

Jāzeps Osmanis. Rudenīgā jūra Jaunķemeros. 2007.

Pirmās autora gleznas tapušas piecdesmito gadu beigās. Pēc 50 gadu pārtraukuma, skaistās Daugavas un Ķeguma apkārtnes iedvesmots, Jāzeps Osmanis atkal atsācis gleznot. Dažu gadu laikā tapuši 700 darbu.

Pats mākslinieks par savu aizraušanos raksta: „Daudzas mūža vadlīnijas aizsākas bērnībā. Pavisam vienkārši. It kā nemanot. To var teikt arī par manu aizraušanos ar gleznošanu. Izvērstāk to esmu aprakstījis bērnu dienu atmiņstāstu grāmatā “Zivju vējš”. Stāstā “Irbīte, Irbīte” attēlots savdabīgais mākslinieks Voldemārs Irbe. Uzlūkojot noskrandušo baskāji, bija grūti iedomāties, ka tas ir apbrīnojams gleznotājs, pasteļžanra virtuozs. No līdzpaņemtā groza viņš izņēma krītiņus un, sēžot uz stacijas perona, iekrāsoja debesis, silu vīli, birzi, māju, pagalmu un taciņu ar meitenīti sārtā kleitiņā. Ar pirkstu galiem izlīdzināja krāsas, iestrādāja nianses. Un – bilde bija gatava. Saspringums un saule mākslinieku pamazām nogurdināja. Viņam gribējās padzerties. Mēs, bērni, jozām pēc ūdens. Par nesumu Irbīte dāvāja mums krāsainos krītiņus. Un slepšus es arī liku tos lietā. Irbīte gleznoja uz melnām papīra lapām. Mūsu malkas šķūnītis bija apšūts ar melnu papi. Drīz vien sienās parādījās robi… Vecāki nebija priecīgi, bet, ieraudzījuši manus gleznieciskos pūliņus, nebārās.

Jāzeps Osmanis. Pašportrets. 2007.

Pabeidzis septīto klasi, ar saviem zīmējumiem devos uz Rīgu, lai iestātos Mākslas akadēmijā. Daži no tiem jau bija publicēti žurnālā “Bērnība”. Bet izrādījās, ka akadēmijā uzņem tikai pēc vidusskolas… Turpināju mācības Lielvārdes vidusskolā, bet vēl stiprāka par zīmēšanu izrādījās literārā nosliece. Pabeidzu filoloģijas fakultāti, sāku strādāt izdevniecībā, izdevu savas pirmās dzejas grāmatas. Vasaras brīvlaikus ar sievu Zigrīdu pavadīju pie viņas vecākiem Ļaudonā. Aiviekste, Krustkalni mudināt mudināja uzmeklēt krāsas un otas. Bet rakstnieka, tulkotāja un redaktora darbs kļuva arvien intensīvāks. Palete un molberts, tāpat kā makšķere, bija jānoliek malā. Tikai nesen, reizē ar atmiņstāstiem manī pamodās krāsu prieks. Tuvinieku iedrošināts, atsāku pievērsties gleznošanai. Palūdzu māksliniekus Jāzepu Pīgozni, Uldi Zemzari un Gunāru Krolli būt par maniem padomdevējiem.

2007. gadā Ķegumā tika sarīkota pirmā plašākā gleznu apskate. Nāca piedāvājums parādīt darbus Lielvārdē, Limbažos, Aizkrauklē, Mērsragā, Ļaudonā, Sidgundā, Ērgļos, Mālpilī, Rīgā, Suntažos, Madlienā. Ekspozīcija ar Ķeguma tematiku skatāmas Enerģētikas muzeja Ķeguma filiālē, bet no 31. jūlija līdz 30. augustam telpas atvēl Latvijas Naivās mākslas muzejs.”

Atklāšanā ar četrām dziesmām uzstāsies Somu vīru koris “Maantien Ritarit”. Koris izveidojies 1997.g. pilsētā Riihimaki. Katru gadu tiek organizētas 4 dienu dziedāšanas nometnes pa Baltijas valstīm un tieši šogad ir sagadījies, ka vīri no Somijas, dzied netālu no Rīgas – Olainē.

BILDES NO ATKLĀŠANAS

ORGANIZĒ:

ATBALSTA:

NIKOLAJAM STŪRIM 101

admin — Wed, 08 Jul 2009 12:43:40 +0000

Nikolajs Stūris. Trīsdaļīgs pašportrets - Dosjē. 1977. Augekls, eļļa.

2009. gada 21. jūlijā ir un 25. jūlijā tiks svinēta Nikolaja Stūra simts un pirmā dzimšanas diena. Notikumam par godu Latvijas Naivās mākslas muzejā jau kopš 16. maija skatāma mākslinieka izstāde, un 25. jūlijā 17:00 muzejā un pie muzeja to papildinās īpašs pasākums: filma, fotogrāfijas, gleznas, atmiņas, pasēdēšana… un turpinājums sekos.

Nikolajs Stūris (1908 – 1996) ir dzimis Krapē un jaunību pavadījis mācoties un strādājot Jumpravas pagasta tuvumā, kur atrodas ģimenes mājas „Timsēni”. Pabeidzis Smiltenes lauksaimniecības skolu, strādāja Lēdmanes pienotavā līdz 22 gadu vecumā iesaukts obligātajā dienestā, iepatikās un turpināja karjeru Latvijas armijā, no kuras atvaļināts kā leitnants 1940.gadā pēc PSRS okupācijas. Pēc aptuveni gada, pavadīta Rīgā, strādājot gadījuma darbus, Nikolaju mobilizēja vācu bruņotajos spēkos un II Pasaules karu viņš pavadīja kā sapieris. 1945.gadā no Kurzemes katla viņš tika aizvests gūstā uz filtrācijas nometni Vorkutā, kur strādāja par ogļraci. Nikolajs atgriezās 1946.gadā un kopš tā laika dzīvoja Strenčos, audzināja divas meitas, strādāja dažādos amatos Strenču Mežrūpniecības saimniecībā. 1975.gadā sāk strādāt Strenču Psihoneiroloģiskajā slimnīcā par sanitāru līdz aiziešanai pensijā.

Stūris labprāt zīmēja jau skolas gados, bet par īstu aizraušanos māksla kļuva armijas laikā. Nikolajs sadraudzējās ar Rīgas leģendu, baskāji Voldemāru Irbi un fascinēts sekoja māksliniekam, vēroja un mācījās. Bez tam, arī starp viņa padotajiem armijā bija mākslinieki – Leonīds Āriņš, Eduards Masaļskis, Oļģerts Saldavs, kuri labprāt dalījās savās zināšanās un prasmēs. Ar šo draugu palīdzību Nikolajs gatavojās stāties Latvijas Mākslas akadēmijā un, ja nebūtu iztraucējis tāds „sīkums” kā okupācija un II pasaules karš, ļoti ticams, būtu ieguvis augstāko mākslinieka izglītību, un mēs viņa darbus nevarētu izstādīt Naivās mākslas muzejā. Gleznas, laika un attieksmes brīvības trūkuma dēļ, līdz 1975.gadam tika uzkrātas prātā, tad, psihoneiroloģiskajā slimnīcā darbs bija vieglāks un beidzot varēja atkal pievērsties mākslai. Sākumā viņš slepus zīmē karikatūras vietējai sienas avīzei, tad apmeklē semināru Valkā un visbeidzot atrod savu vietu Valmieras mākslas studijā. Darbi gleznoti astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, bet sižeti ir visdažādākie: no paša un tuvinieku atmiņām, kara un izsūtījuma, svarīgām ainavām un cilvēkiem līdz šķietami nejaušiem ikdienas skatiem, studiju klusajām dabām un modeļiem. Kopumā Nikolaja Stūra izstāde ir vērtīgs ieskats Latvijas un tās cilvēku vēsturē, un viņa gleznas dāvā krietnu devu morāles, patriotisma, ģimenes mīlestības un veselīgas ironijas.

Kuratore: Gerda Stūre

BILDES NO PASĀKUMA:

ORGANIZĒ:

ATBALSTA: