Diskusija – pagātnes iedvesmota māksla: faktiskā fikcija?

Pagātnes iedvesmotā māksla: FAKTISKĀ FIKCIJA?

2018. gada 5. jūnijā plkst. 19:00 Sandras Krastiņas personālizstādes “Mirāža” ietvaros notiks diskusija “Pagātnes iedvesmota māksla: faktiskā fikcija?”

Diskusiju vadīs vēsturnieks Gustavs Strenga.

Diskusijas dalībnieki: teātra režisors Valters Sīlis, kino režisors Dāvis Sīmanis, māksliniece Sandra Krastiņa.

Vēstures stāsti vienmēr ir bijuši klātesoši mākslas darbos. Tomēr tuvojoties Latvijas valsts simtgadei pagātnes attēlojums mākslas darbos: filmās, teātra izrādēs, vizuālajā mākslā, stāstos un romānos tiek piedāvāts pēdējos gados nepieredzētā intensitātē. Lūkojoties šajos vēsturisko notikumu attēlojumos rodas vairāki jautājumi:

Kāpēc pēc-postmodernajā laikmetā ir aktuāli un svarīgi runāt par pagātni?
Ko mākslas darba autors var un vēlas panākt ar pagātnes tēlojumu?
Kā runāt par varoņiem 21. gadsimtā?
Kā autoriem reaģēt uz sabiedrības pieprasījumu – provocēt vai sekot konjunktūrai? Kāda ir autora atbildība atainojot faktiskus notikumus?

Par Sandras Krastiņas personālizstādi MIRĀŽA

Izstādes Mirāža tēma ietver vēsturiskās atmiņas iluzoro dabu. Mūsu zināšanas pat par salīdzinoši neseniem notikumiem pārsvarā ir šķietamas, nepilnīgas vai pēc ne- pieciešamības subjektīvi interpretējamas. Dzīvojam šodienai, kur labiekārtotas sadzīves vide tiek postulēta kā drošākā caurlaide laimīgai nākotnei.

Ierosme izstādei gūta, iepazīstoties ar dokumentāliem attēliem par latviešu strēlnieku pirmo bataljonu veidošanu 1915. gadā. Izstādes ideja izrietēja no emocionāli iedarbīgā fakta, ka tolaik pavadošais pūlis Rīgas ielās jauniesauktos un brīvprātīgos zēnus un vīrus sveica, pušķojot ar ziedu klēpjiem. Piespraustie ziedi pie jauno vīriešu uz-valkiem, armijas frenčiem un cepurēm bija ne tikai kā sīkas puķītes, bet gan kāapjomīgi ziedu vainagi. Apspraudušies ar asteru un rožu buķetēm, jaunkareivji lepni pozēja tālaika fotogrāfijās. Šo pūļa eksaltēto eiforiju kauju gaidās un dāvāto ziedu di-vdabīgi tulkojamo nozīmi – gan kā svētku rotājumu, gan jau kā kapu vainagu – ar dalītām jūtām uztvēra arī notikuma aculiecinieks rakstnieks Kārlis Skalbe. No šodi enas skatpunkta ar apbrīnu ir jānovērtē izšķiršanās spēks katra vīra izvēlē, dodoties karā. Un mēs zinām, kas tālāk notika.

Izstādes tēli veidojušies, izmantojot neskaidras fotogrāfijas, kurās, piemēram, vīrs civilā uzvalkā ar cepuri rokā vai puišelis acīmredzami aizlienētos zābakos pozē fotogrāfam. Piespraustie asteru pušķi (tas notika augusta mēnesī) pie strēlnieku apģērba pēc kāda laika pārtapa jau citā mērogā – raķešu sprādzienos, kam, starp citu, mēdz būt krāšņā ziedkopu struktūra. Ir jādomā par notikumu nozīmi un mērogu toreiz un ko no tā varam samērot ar šodienas ikdienu un mūslaiku aktualitātēm.

Izstādei izvēlētā tēlveides tehnika ir virsglazūras gleznojums. Spoži baltās flīzes – mūsdienu komfortu raksturojošs materiāls, kam pāri klāta melni pelēkā porcelāna krāsa. Karstumā izdedzināta, tā atgādina trekni spīdīgu sodrēju slāni, kurā kā mirāžāuz balti flīzētajām sienām var samanīt vispārinātu notikumu secību un ne vairs tiešu, kāda konkrēta fakta liecību.

Virsglazūras gleznojuma tehniskā realizācija tapusi sadabībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu un keramikas nodaļas vadītāju Inesi Pētersoni.

Izstāde būs skatāma līdz 2018. gada 21. jūlijam Mākslas centrā NOASS

Izstādi un diskusiju atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, mākslas galerija “Putti”, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, #NOASS 20