Tuvojas laikmetīgās dejas festivāls “Laiks dejot 2013″
Starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls LAIKS DEJOT 2013 notiks Rīgā no 14. līdz 18. jūnijam. Šogad festivālā piedalīsies mākslinieki no Latvijas, Šveices, Austrijas, Itālijas, Krievijas, Kipras, Amerikas un pat Urugvajas. Katru vakaru skatītāji, piedzīvojot lokāciju maiņas prieku, varēs baudīt divas līdz trīs izrādes, bet pa dienu apmeklēt viesmākslinieku meistarklases, gūstot ieskatu jaunākajās laikmetīgās dejas tehnikās, improvizācijā, kompozīcijā. Meistarklases būs pieejamas gan interesentiem ar pieredzi, gan iesācējiem.
Aicinot baudīt laikmetīgās dejas daudzveidību, festivāla izrādes, meistarklases un diskusijas notiks dažādās norises vietās – gan teātros, gan brīvā dabā: Dailes teātra Mazajā zālē, Zirgu pastā, Doma baznīcas dārzā, galerijā Betanovuss uz AB dambja, Saktas puķu tirdziņā un Rīgas horeogrāfijas vidusskolā.
Festivāla programma:
14. jūnijs Dailes teātra Mazā zāle 19.00
Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas studentu kompozīcijas darbu izrāde
15. jūnijs Dailes teātra Mazā zāle 19.00
Editta Braun Company (Austrija) Šobrīd rezidents
15. jūnijs Dailes teātra Mazā zāle 20.30
Martins Šiks (Šveice) Maizes pārdalīšanas tehnika
16. jūnijs Zirgu pasts 19.00
Simona Orinska (Latvija) Cilvēka projekts
16. jūnijs Doma dārzs 21.00
Krišjānis Sants (Latvija) Ornaments. Krustu Krusti
Sintija Siliņa (Latvija) Il cimento della struttura e dell’accento
17. jūnijs Zirgu pasts 19.00
Dejas anatomija (Latvija) ¾ ūdens
Levi Gonsaless (ASV) un Lusiana Ačugara (ASV/ Urugvaja) Sit atkal
17. jūnijs Betanovuss uz AB dambja 21.00
Jozsefs Trefeli un Gjūla Cserepes (Šveice/ Ungārija) JINX 103
Koncepcija, horeogrāfija: Jozsefs Trefeli, Gabors Varga
Deja: Jozsefs Trefeli un Ģjūla Čerepešs
Mūzika: Frederiks Žarabo
Eksperimentējot ar ritmu un dzīves rituāliem, Jozsefs Trefeli un Gabors Varga, radījuši enerģētiski spēcīgu un valdzinošu dejas izrādi. Divus dejotājus, kurus vieno ungāru diaspora – viens dzimis Austrālijā, otrs – PSRS, kopā savedis viņu kopējais tautas mantojums. Viņi satiekas dejā – mākslas žanrā, kas kopīgs abiem, pat ja to katrs mācījies savā zemeslodes malā. Caur kopīgu, rezonējošu ķermeņa perkusiju kustību vārdnīcu, kur pat paši vienkāršākie ritmi ir ļoti sarežģīti – ar plaukšķināšanu un sišanu, klikšķināšanu un blietēšanu viņi rada elpu aizraujošu, zibeņojoši ātru kāju deju.
Kāpēc JINX 103? Daudzās valodās, ja divi cilvēki vienlaicīgi pasaka vienu un to pašu, ir vārdi, kuri jāpasaka, lai izvairītos no nelaimes : franči saka – chips, angļi – jinx, ungāri saka – 103.
Jozsefs Trefeli ir ungāru izcelsmes austrālietis kopš 1996. gada dzīvo Ženēvā. Astoņus gadus darbojoties Alias Compagnie, Jozsefs saņēmis gan kritikas un skatītāju atzinību daudzās pasaules valstīs. Savukārt par daudzām un dažādām savām dejas izrādēm un horeogrāfijām viņš izpelnījies augstu kritikas vērtējumu sešos kontinentos, trīsdesmit valstīs un vairāk kā simts pilsētās. Stilu daudzveidība Jozsefa horeogrāfijās ietver laikmetīgo deju, kabarē, teātri, muzikālo komēdiju un operu. Viņš ir sevi ir pierādījis gan solo darbos, gan veidojot horeogrāfijas vairāk kā piecdesmit dejotājiem. Pilns Jozefa CV atrodams: www.jozseftrefeli.org.
Ģjūla Čerepešs dejotājs un horeogrāfs dejojis tādās kmpānijās kā Central-Europa Dance Theater (Ungārija) and En-Knap Group (Slovēnija). Mācījies Tautas mākslu vidusskolā un Budapeštas Laikmetīgās dejas akadēmijā. Strādājis un mācījies pie tādiem dejas meistariem kā: David Zambrano, Anton Lachky, Milan Tomašik, Simone Sandroni, u.c.. Starp viņa autordarbiem, kas ietver dažādu mākslas žanru savienojumu, ir arī vides preformance „Atdzīvini pili”, un dejas un dejas teātra izrāde „New age čigāni”.
Biļetes uz festivāla pasākumiem no 7. jūnija varēs iegādāties www.bilesuparadize.lv, kā arī pirms izrādēm norises vietās.
18. jūnijs Dailes teātra Mazā zāle 19.00
Stefano Danna un Džulio Danna (Itālija) Parkin’son
18. jūnijs Betanovuss uz AB dambja 21.00
Iguana Dance-theatre (Krievija) Stāža ciltskoks
Koncepcija, horeogrāfija, izpildījums: Ņina Gasteva, Mihails Ivanovs
Ņinas Gastevas un Mihaila Ivanova jaunās izrādes „Stāža ciltskoks” (Древо стажа) tēma izriet no jautājuma, vai ir iespējams izveidot dejas izrādi, kā scenāriju izmantojot noteikto kārtību un pieredzi, kādā notiek darba stāža pensijas noformēšana. Kā pārliecināt birokrātus, ka cilvēks patiešām atbilst kategorijai „mākslinieki”, ja viņš ir laikmetīgās dejas pārstāvis?
Izrādē izmantota A. Streļņikovas elpošanas vingrošana un D. Kurtisa Simetriskās kustības metode, kā arī E. Mitčelas dzeja (K. Medvedjeva tulkojums) un J. Naumovas teksts.
„Stāža ciltskoks” neietver satīriskus skečus par sociālo sistēmu vai humānistiskas deklarācijas, tas nav izmisuma kliedziens un nav arī šausminošu detaļu apraksts. Tas ir ironisks un elegants mākslinieku stāsts par tiem, kuri neietilpst valsts kultūras paradigmas rāmjos un kurus valsts vispār neredz…
Mākslas kritiķis Staņislavs Savickis, Деловой Петербург
Iguana Dance-theater (Sanktpēterburga) dibināts 1995.gada oktobrī, kad radošo sadarbību sāka Ņina Gasteva un Mihails Ivanovs. Mākslinieku krasi atšķirīgā izglītība, profesija un kustības pieredze rada neparastu plastikas, dejas, pantomīmas un dramatiskas un poētiskas darbības kombināciju. Savos radošajos darbos mākslinieki apvieno humoru ar filozofisku skatu uz apkārtējo pasauli.
2000. un 2005. gadā Iguana Dance-theater Maskavā saņēma Nacionālo Teātra balvu festivālā Zelta Maska, bet 2007. gadā ar balvu Pret straumi. 2007.gadā kompānija tika uzaicināta viesizrādēs Amerikas Dejas festivālā (American Dance Festival) ASV, bet Maksavā, festivālā TSEH saņēma balvu par labāko izrādi.
2001.,2003.,2004.gadā kompānija organizējusi starptautisku festivālu New – Old – Dance.
Iguana Dance-theater sniedz izrādēs ne vien Krievijā, bet arī Baltkrievijā, Čehijā, Francijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā un ASV. Kopš 2006.gada kompānija aktīvi piedalās starptautiskos un starpdisciplināros sadarbības projektos.
18. jūnijs Betanovuss uz AB dambja 21.00
Evie Demetriou (Kipra) Neparastās aizdomas
Koncepcija, horeogrāfija, izpildījums: Evi Demetriu
Konsultants: Tabea Martins
Mūzika: Coco Steel & Lovebomb, Džovanni Batista Pergolēzi (Giovanni Battista Pergolesi), Gotan Project, Demjens Raiss (Damien Rice)
Stils: Kristia Mihaelidu, Evi Demetriu
Aktiermeistarības skolotājs: Mirsini Hrisohoidu
Balss skolotāja: Katrīna Robsone
Gaismu mākslinieks: Aleksandrs Jotovičs
Producents: En drasi 2012
„Neparastās aizdomas” pēta alkas pēc ideāla partnera un ideālām attiecībām, bailes palikt vienam. Vienlaikus izrādes struktūrai dots papildu uzdevums – tai jābūt elastīgai un jāspēj mainīties atkarīgi no skatītāju reakcijas. Tādējādi izrāde uzdod jautājumu par robežu starp mākslinieku uz skatuves un skatītājiem.
Evi Demetriu ir horeogrāfe un dejotāja, kas pamatā darbojas Kiprā. Viņa mācījusies deju Lābana centrā Londonā, kā arī Limona institūtā un Dance Space Centre Ņujorkā. Saņēmusi Danceweb stipendiju (2004) un E-motional European Programme (2011–2014) stipendiju. Šobrīd māksliniece piedalās Eiropas sadarbības projektā Act Your Age.
Viņas darbi rādīti Kiprā un starptautiskos festivālos: Tanzherbst un Dance Week Drēzdenē, Vācijā, Nairobi solo un duetu festivālā Kenijā, Stockholm Fringe Festival Zviedrijā, Creative Forum of Independent Theatre Aleksandrijā, Ēģiptē, If Only Birā, Īrijā, E-motional festivālā Bukarestē, Rumānijā. Pārstāvējusi Kipru Biennale for Young artists from Europe and the Mediterranean (2008) Pūlijā, Itālijā. Evi Demetriu veidojusi horeogrāfijas un līdzdarbojusies videodejas režijā. Šie darbi rādīti daudzos festivālos Eiropā un ASV. Evi Demetriu ir viena no dejas centra Dance House Lemesos dibinātājām – Dance House Lemesos ir vienīgie, kas pilnībā nodarbojas ar laikmetīgās dejas attīstību Kiprā.
Biļetes uz festivāla pasākumiem no 7. jūnija varēs iegādāties www.bilesuparadize.lv, kā arī pirms izrādēm norises vietās.
Plašāka informācija par izrādēm un meistarklasēm www.dance.lv.
Biļetes uz festivāla pasākumiem no 7. jūnija varēs iegādāties www.bilesuparadize.lv, kā arī pirms izrādēm norises vietās.
par šo publikāciju
> “Tuvojas laikmetīgās dejas festivāls “Laiks dejot 2013″”, publicēja NOASS
- publicēts:
- /
