ŪDEŅI STĀSTA – DAUGAVA
Autori: Krišs Zilgalvis un Dzintars Zilgalvis
Izstāde “ Ūdeņi stāsta – Daugava “ ir skatāma līdz 2015. gada 30. oktobrim peldošajā mākslas centrā “Noass”.
Atsevišķi mākslas objekti ir izvietoti pilsētvidē uz AB dambja un Daugavas akvatorijā starp Akmens tiltu un Vanšu tiltu.
Vizuālās mākslas projekta pamatā ir vēstījums par cilvēka mēģinājumu izzināt, uzklausīt un izprast nezināmo. Tas ir, par mūsu vēlmi sūtīt ziņu un saņemt atbildi, tas ir, par vēlmi būt saprastam un saprast citus.
“Leģendas stāsta par seniem laikiem, kad cilvēki ir runājuši vienā valodā ar ūdeņiem, kalniem, kokiem, putniem un zvēriem. Mūs interesē jautājums – vai šī prasme dzirdēt, saprast un uzrunāt apkārējo dabu ir zudusi, vai tikai nedaudz piemirsta?”
2014. gadā mākslinieki un zinātnieki uzsāka kopēju projektu ar mērķi – uzklausīt, pierakstīt un vēlāk arī tulkot ūdeņu stāstus. Uzdevums ir gana ambiciozs un mākslinieciski aizraujošs.
UPE DAUGAVA
Daugavai tiek piešķirts likteņupes statuss, kas liecina par tās nozīmīgumu jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvē dažādos laikos. Daugavai ir īpaša nozīme Latvijas vēsturē – tā ir bijusi lieciniece kariem, politisko iekārtu maiņām, tostarp neatkarības iegūšanai un atjaunošanai. Daugava nešķiro dzimumus un nacionalitātes, Daugavai ir savs tecējums un savs stāsts, Daugava bija pirms mums un paliks pēc mums, Daugava ir nosvērta un nemierīga, sekla un dziļa.
Būtu aizraujoši uzzināt, kas Daugavai ir sakāms, kādi ir viņas stāsti un vai šos stāstus mēs spējam izprast.
Mākslas objekti radīti ar funkciju, lai reālajā laikā pierakstītu un grafiski attēlotu Daugavas tecējumu vai, metaforiski izsakoties, stāstījumu.
Mākslas darbā izvietotie sensori uztver Daugavas viļņus, kas tiek pārvēsti grafiskā attēlā un digitālā kodā. Vēstījums tiek fiksēts binārā skaitīšanas sistēmā un ar piecu sekunžu intervālu iegūtie dati tiek pārveidoti grafiskā zīmē. Grafiskā zīme sastāv no 27 atsevišķiem elementiem – viļņu simboliem. Šāds pieraksta veids ļauj veidot saturisku zīmi, kā arī to atpakaļ pārvērst fiziskā darbībā.
Kompozīciju veido vairākas atsevišķas vides mākslas objektu grupas Rīgas centrā.
Skulptūras ūdenī (1.) ir kā plašu atskaņotāja adata, kas novietota uz skaņu plates, kas šajā gadījumā ir Daugavas ūdens virsma. Mākslas darbā izvietotie sensori uztver Daugavas viļņus.
Mākslas objekti (2.) pārraida iegūtos datus uz mākslas centru NOASS (3.), kur šī informācija tiek krāta, atšifrēta un pārvērsta vizuālā formātā, tādejādi pierakstot Daugavas stāstus.
Grafiski attēlotais un pierakstītais stāstījums tiks apkopots grāmatā.
Atzīmējot Latvijas Valsts simtgadi, grāmata “Ūdeņi stāsta – Daugava” tiks izdota 100 eksemplāros.
Pirmais Daugavas stāstu krājuma eksemplārs tiks dāvāts Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Sadarbojoties zinātniekiem un māksliniekiem, tiek meklētas jaunas formas un izteiksmes līdzekļi vizuālajā mākslā.
2015. gada pavasarī, piedaloties vairākiem Latvijas vadošajiem zinātniekiem, inženieriem un pētniekiem, tostarp, Prof. Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, Dr.sc. ing. Kasparu Kalniņu, Ph.d, Elektronikas un Kompjūterzinātņu institūta galveno pētnieku Ph. D. Leo Saļavo, un kompjūterzinātņu maģistru Ingaru Ribneru u.c. ekspertiem tika radīta sistēma un ierīces, kas nodrošina ūdeņu stāstu pierakstīšanu un uzkrāšanu.
2015. gada vasarā tika izgatavoti peldoši mākslas objekti, kuri ar Rīgas brīvostas navigācijas speciālistu palīdzību tika uzstādīti Daugavā starp Akmens tiltu un Vanšu tiltu. Kā paskaidro mākslinieks Krišs Zilgalvis: “Mākslas objekti ir kā mazas zinātniskās stacijas, kurās atrodas speciāli veidotas ierīces, kas nolasa informāciju par upes tecējumu, tās straumi un vilņu raksturu.”
Metāla mākslas objektu uzstādīšana Ab dambja parkā.
Mākslas projekta pavadošajā izstādē skatītāji var iepazīties ar izpētes procesu, mākslas darbu radīšanas gaitu un iesaistīto komandu. Mākslinieki stāstot par izstādi uzsver: “Mums process ir svarīga mākslas darba sastāvdaļa. Tāpat kā ekspozīcija pilsētvidē, Daugavas akvatorijā un uz AB dambja arī pavadošā izstāde ir nemitīgs diskusiju objekts. Šo izstādi mēs izmantojam kā tikšanās vietu un radošo darbnīcu, lai turpinātu eksperimentēt un attīstīt idejas.”
Iegūtie ūdens stāsti nepārtraukti papildinās. Stāstu krātuve pieejama tiešsaistē un ir redzama uz peldošā mākslas centra fasādes izvietotajiem monitoriem.
IT speciālists Ronalds Gailis izstrādāja mākslas darbam nepieciešamo programmatūru un datu bāzi: “Izstādē redzamas pirmās skices, testi un eksperimenti, kā arī pašas ierīces, kas tiek nepārtraukti papildinātas un uzlabotas. Skatītājs var redzēt tiešraidē iegūtos datus no Daugavas un vērot procesu kā tie tiek pārvērsti grafiskās zīmēs.”
Dr.sc. ing. Kaspars Kalniņš ar studentiem.
No kreisās: mākslinieki Dzintars Zilgalvis un Krišs Zilgalvis
Pirmais solis bija uzklausīt un pierakstīt ūdeņu stāstus.
Nākošais solis tiks veltīts pierakstīto materiālu atšifrēšanai, tulkošanai un interpretācijai.
Šis proces rezultēsies vēl vienā mākslas projektā “Tulkotājs” , kas notiks 2016. gada vasarā AB dambja parkā un peldošajā mākslas centrā NOASS. Arī šis projekts ietvers sadarbību starp dažādiem speciālistiem, māksliniekiem un zinātniekiem, veidojot laikmetīgās mākslas notikumu un izstādi.
“Tulkotāja” uzdevums ir izprast pierakstītās ūdens valodas likumsakarības un veikt jēgpilnu skaidrojumu – tulkojumu.
“Ūdeņi stāsta” grāmatu kolekcija tiks veidota, pierakstot ūdens vēstījumus dažādās pasaules vietās.
“Ūdeņi visā pasaulē ir saistīti vienotā cirkulācijā. Balstoties uz šo faktu, mēs veidojam pieņēmumu, ka visi pasaules ūdeņi runā vienā valodā, varbūt ar nelielu dialekta atšķirību.”
Lai apstiprinātu, vai apgāztu šo pieņēmumu, projekta autori aicina kuratorus un organizācijas sadarboties un pierakstīt ūdeņu vēstījumus citviet pasaulē.
Ja vēlaties uzzināt plašāk par projektu vai sadarbības iespējām, lūdzu, sazinieties ar Krišu Zilgalvi: kriss@noass.lv
LIELS PALDIES RADOŠAJAI KOMANDAI:
Ph.D. Leo Seļāvo (Vadošais pētnieks / Elektronikas un Datorzinātņu Institūts), Solène Peynot (Interns), Oskars Rubenis (Analītiķis), Ingars Ribners (Kompjūterzinātņu maģistrs), Dr. Matīss Neimanis (Inovāciju centra direktors, LU), Ph.D. Ēriks Leitis (Ekoloģists), Dr.sc.ing Kaspars Kalniņš (Vadošais pētnieks / RTU Materiālu un konstrukciju institūts), Nils Jakrins (Video grafika), Kaspars Groševs (Mākslinieks), Miķelis Lukša (Autobūves inženieris), Ronalds Gailis (IT speciālists), Prof. Dr. Indriķis Muižnieks (LU rektors), Kate Zilgalve (Juriste), Kaspars Avots (Inženieris), Maxime Berton (Inženieris), Jurijs Erminass (Kenner vadītājs), Māris Zvirbulis (Salmet vadītājs), Aleksejs Vagners (Dizaineris), Kaspars Dobrovolskis (Fotogrāfs), Kārlis Kalniņš (Fotogrāfs), Linda Perthen (Māksliniece), Raitis Šmits (Mākslinieks), Miks Girvaitis (Tehniķis), Rinalds Zaķis (Navigācijas dienesta vadītājs, Rīgas Brīvostas pārvalde), Kaspars Kurtišs (Inženieris), Guntis Rutkis (Hidrogrāfijas tehniķis, Rīgas Brīvostas pārvalde), Valdis Aldiņš (Hidrogrāfijas tehniķis, Rīgas Brīvostas pārvalde), Dr. phys. Anatolijs Sarakovskis (Vadošais pētnieks, LU Cietvielu fizikas institūts).
Atbalstītāji:
©2009 NOASS - tālr: +371-2947-4401 / fax: +371-6716-7161 / AB - Dambis 2, Rīga, LV-1048, Latvija